Finanšu pratība ir nozīmīgs aspekts ikviena cilvēka dzīvē, un, lai to veiksmīgi attīstītu, svarīgi jau no mazotnes bērnus iepazīstināt ar naudas pārvaldības pamatiem. Taču kad un kā bērns ir gatavs kļūt par bankas klientu un sākt izmantot finanšu pakalpojumus? To skaidro Finanšu nozares asociācija (FNA) un "Swedbank" Privātpersonu pārvaldes vadītāja Karīna Kulberga.

Naudas pārvaldības pamati nav "Ķīnas ābece"

Naudas pārvaldība nav saistīta ar sarežģītām matemātikas formulām, bet gan primāri ar pašdisciplīnu un izpratni par izdevumu plānošanu. "Pirmais princips gan bērniem, gan pieaugušajiem ir vienkāršs: rūpēties, lai izdevumi nepārsniedz ienākumus. Jauniešiem, kuri lielākoties saņem kabatas naudu no vecākiem, šis princips nozīmē mācīties plānot savus tēriņus, lai nauda pietiktu gan nepieciešamajiem pirkumiem, piemēram, transporta izdevumiem, gan kārotajam," skaidro Karīna Kulberga.

Vienlaikus vecākiem jāpalīdz bērniem saprast, ka nauda ir rīks mērķu sasniegšanai, nevis stresa avots. "Galvenā finanšu veselības jauda un doma ir tāda, ka mēs mēģinām atrast veidus, kā varam kontrolēt naudu, nevis ļaut naudai kontrolēt mūs. Un tam priekšnosacījums ir izvirzīt mērķus, kam es gribu, lai mana nauda kalpo."

No pirmklasnieka līdz vidusskolēnam – finanšu soļi katrā vecumposmā

Karīna Kulberga izdala četras bērnu un jauniešu vecuma grupas, kurās katrai ir savas iezīmes, ko un kā mācīt par naudu.

6–13 gadi: Šajā vecuma posmā bērni sāk saņemt savu pirmo kabatas naudu, kas vidēji ir ap 30 eiro mēnesī. "Šis ir labs laiks, lai iepazīstinātu bērnus ar vienkāršiem bankas pakalpojumiem, piemēram, debetkartēm, kā ISIC, kas var kalpot gan kā maksāšanas līdzeklis, gan skolēna apliecība, gan arī mācību līdzeklis, lai izprastu naudas vērtību," norāda Kulberga. Vienlaikus vecākiem ir jāvērtē, vai bērns ir gatavs uzņemties atbildību par savu karti, izprotot pamatprincipus, piemēram, kā rīkoties kartes nozaudēšanas gadījumā: "Es teiktu, ka tas ir pirmais solis, lai saprastu, vai vajag visiem steigties 6–7 gados noformēt bankas karti. Katrs vecāks ļoti labi sajūt savu bērnu un viņa spējas uzņemties atbildību par savu bankas karti."

14–15 gadi: Šajā vecumā kabatas nauda palielinās līdz aptuveni 75 eiro mēnesī. "Jaunieši sāk veikt nopietnākus pirkumus, piemēram, apģērbu vai grāmatas, un tas ir labs brīdis, lai iepazīstinātu viņus ar budžeta veidošanas rīkiem, kas palīdz izsekot līdzi izdevumiem un attīstīt finanšu plānošanas prasmes," skaidro Kulberga.

16–18 gadi: Tuvojoties pilngadībai, kabatas nauda vidēji tiek palielināta līdz pat 150 eiro mēnesī, un jaunieši sāk izmantot sarežģītākus finanšu rīkus. "No 16 gadu vecuma jauniešiem jau pieejami dažādi uzkrāšanas un budžeta veidošanas rīki, kas jau palīdz pašiem apzināties savus tēriņus un sākt veidot regulārus uzkrājumus," stāsta Kulberga. Tāpat konkrētajā vecumā ir būtiski sākt runāt par ieguldījumiem, lai veicinātu izpratni par ilgtermiņa finanšu plānošanu.

No 18 gadu vecuma: sasniedzot pilngadību, jaunieši kļūst par patstāvīgiem bankas klientiem un sāk izrādīt lielāku interesi par ieguldījumiem un citiem finanšu pakalpojumiem. "Sākot ar 18 gadu vecumu, jaunieši var arī patstāvīgi noformēt kredītkartes un citus kredītproduktus, ja viņi spēj parādīt stabilus ienākumus un atbildīgu finanšu pārvaldību," skaidro Kulberga.

Vecāku līdzatbildība

Digitālā vide piedāvā daudz iespēju, taču arī izaicinājumus. Jaunieši nereti tiek vilināti ar dažādām spēļošanas platformām, kurās tiek popularizētas ātras peļņas iespējas. "Ir ļoti svarīgi saviem bērniem skaidrot, ka ilgtermiņa ieguldījumi nav azartspēle," uzsver Kulberga. "Diemžēl ir platformas, kas ir piesātinātas ar spēļošanas elementiem un tajās bieži vien novērojami uzsaukumi – "paskaties, kur investē tavi draugi" vai "aplūko, kur ir vislielākais ienesīgums"'. Pat pieaugušajiem nereti pirmais impulss ir reaģēt uz šādiem aicinājumiem, tāpēc spēja sevi disciplinēt šādās situācijās ir ārkārtīgi svarīga, jo mēs zinām, ka aiz tā visdrīzāk slēpjas krāpnieki," atgādina Kulberga.

Viņa arī norāda uz problemātiku, ka naudas mūļu vervēšana jauniešu vidū diemžēl vēljoprojām nav reta parādība. "Šāda rīcība ir krimināli sodāma un var nopietni ietekmēt jaunieša nākotnes iespējas – tas var novest pie ierobežojumiem profesionālajās karjeras iespējās un piekļuves finanšu pakalpojumiem."

Vecākiem vajadzētu aktīvi runāt ar bērniem par naudu, apspriežot ģimenes budžetu un finanšu mērķus. Sarunas par naudas pārvaldības pamatiem var sākt jau no agra vecuma, un tās var kļūt arvien daudzpusīgākas, bērniem pieaugot. Tieši ģimenē veidojot pozitīvu finanšu kultūru, bērni iemācās pieņemt pārdomātus finanšu lēmumus un izvairīties no impulsīviem tēriņiem, esot pieaugušo kārtā.

Informāciju sagatavoja Finanšu nozares asociācija.