Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā, kas paredz līdz 2026.gada 1.jūlijam pagarināt nacionālos importa aizliegumus lauksaimniecības un lopbarības produktiem no Krievijas un Baltkrievijas.

Pērn otrajā pusgadā, kad pēc Latvijas ierosinājuma Eiropas Komisija (EK) paaugstināja ES muitas nodokļus dažādu preču importam no abām agresorvalstīm, salīdzinot ar 2024.gada pirmo pusgadu, Krievijas un Baltkrievijas lopbarības produktu imports Latvijā samazinājās par 93%, graudaugu imports - par 100%, atsevišķu augu eļļu imports - par 99,9%, atsevišķu eļļas augu sēklu imports - par 56%, bet augu valsts produktu, kas citur nav iekļauti, imports samazinājās par 87%.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) norāda, ka nacionālajā līmenī ieviest aizliegumus palīdz samazināt agresorvalstu importu, bet nacionālā līmeņa aizliegumi nav tik efektīvi, salīdzinot ar ievedmuitas tarifiem Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Tomēr Krauze uzskata, ka tāpat ir svarīgi saglabāt aizliegumus arī nacionālajā līmenī, jo tie nodrošina, ka atsevišķas kompānijas neieved Latvijā agresorvalstu pārtikas un lauksaimniecības produktus. Tāpat nacionālā līmeņa aizliegumi parāda stingru Latvijas nostāju par visu agresorvalstu pārtikas produktu importa aizliegumu ES.