Latvijā 46,2% uzņēmumu vadītāju darbinieku digitālās prasmes vērtē kā labas, tostarp 8,7% vadītāju digitālās prasmes vērtē kā ļoti labas, bet 37,5% - drīzāk labas, trešdien informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja SIA "Bite Latvija" un pētījumu centra SKDS pētījuma prezentācijā sacīja SKDS direktors Arnis Kaktiņš

Vienlaikus 33,7% atzina, ka darbinieku digitālās prasmes ir viduvējas, 6% norādīja, ka darbinieku digitālās prasmes ir drīzāk sliktas, bet 3,8% atzina, ka darbinieku digitālās prasmes ir ļoti sliktas.

Kaktiņš norādīja, ka uzņēmēji arvien kritiskāk vērtē darbinieku digitālās prasmes, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem.

Tāpat aptaujā secināts, ka uzņēmumu vadītāji arvien vairāk apzinās IKT risinājumu nozīmi, runājot par uzņēmumu potenciālajām izaugsmes iespējām. Šajā gadā 20,8% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzinuši, ka IKT risinājumiem ir ļoti liela loma, savukārt gadu iepriekš tā atzina 12,3%. Vienlaikus šajā gadā 16,8% norādīja, ka IKT risinājumiem bijusi drīzāk liela nozīme, bet pērn tā atzina 20,2% aptaujāto.

Šajā gadā 13,6% atzina, ka nozīme IKT risinājumiem ir drīzāk maza, bet 12,5% atzina ka risinājumiem ir ļoti maza nozīme, Vienlaikus 27% atzina, ka nozīme ir vidēja, bet 9,3% aptaujāto atzina, ka ir grūti pateikt kāda ir IKT risinājumu nozīme.

Kaktiņš akcentēja, ka patlaban uzņēmumu vadītāji ir kļuvuši kritiskāki par sava uzņēmuma pozīciju salīdzinājumā ar konkurentiem.

Tāpat patlaban pieaug uzņēmumu skaits, kuri uzskata ka digitālo prasmju trūkums kavē biznesa attīstību. Tostarp 8,3% uzskata, ka digitālo prasmju trūkums ļoti kavē biznesa attīstību, 22,8% aptaujāto atzina, ka mazliet kavē attīstību, bet 51,9% neuzskata, ka tas kavētu biznesa attīstību, kamēr 9,8% aptaujāto bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Aptaujā noskaidrots, ka patlaban 87% uzņēmumu izmanto dažādas programmas, piemēram, "Microsoft" lietojumprogrammas, 71,5% uzņēmumu izmanto antivīrusa programmas, 50% uzņēmumu glabā datus mākonī, 44,3% aptaujāto uzņēmumu izmanto hostinga pakalpojumus, 38,2% izmanto video novērošanu, bet 21,9% uzņēmumu ir informācijas tehnoloģiju (IT) administrators ārpakalpojumā.

Vienlaikus datu centra pakalpojumus izmanto 17,4% aptaujāti, dažādus kiberdrošības risinājumus izmanto 15,1% uzņēmumu, automatizētu SMS izsūtīšanu izmanto 8,9% uzņēmumu, mobilo ierīču pārvaldības risinājumus - 6,3%, savukārt zvanu centra risinājumus izmanto 4,4%.

Kaktiņš akcentēja, ka kiberdrošības risinājumu izmantošana uzņēmumos joprojām ir zema.

Tāpat uzņēmumi arvien retāk veic IKT pamata drošības pasākumus, piemēram, rezerves datu izveidi veikuši 54,7% šajā gadā aptaujāto uzņēmumu, kamēr pērn tie bija 55,3% aptaujāto.

Aptaujā secināts, ka lielākajai daļai uzņēmumu ir svarīgi, ka IKT pakalpojumu sniedzēji iegulda jaunos risinājumos, tostarp tā norādījuši 58,7% aptaujāto uzņēmumu vadītāju, kamēr 23,5% vadītāju tas nav svarīgi, bet 17,9% nav par to domājuši.

Runājot par augošiem kiberriskiem un bažām, kā tie varētu ietekmēt uzņēmumu darbību, 33,5% vadītāju atzina, ka viņus satrauc iespējamie zaudējumi uzņēmuma biznesiem, 25,2% uztrauc iespēja, ka var tikt nozagti klientu dati, 18,6% uztrauc darbinieku nepilnīgas zināšanas, kā rīkoties šādos gadījumos.

Vienlaikus aptaujā secināts, ka lielākā daļa uzņēmumu jeb 51,8% aptaujāto pašreiz nezina, vai uz viņiem attiecas jaunās Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīvas (NIS2) kiberdrošības prasības. Vienlaikus 41,2% atzina, ka NIS2 prasības uz tiem neattiecas, bet 7% norādīja, ka attiecas.

"Bite Latvija" un SKDS pētījumā no šā gada 3.jūnija līdz 19.jūlijam piedalījās 750 uzņēmumu vadītāji Latvijā. Uzņēmumu vadītāju izlase veikta, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes (CSP), "Lursoft" un publiski pieejamas uzņēmumu datubāzes.

Jau ziņots, ka "Bite Latvija" 2023.gadā strādāja ar 163,668 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 50% un bija 33,376 miljoni eiro.

"Bite Latvija" reģistrēta 2005.gadā, un tās pamatkapitāls ir 99 085 286 eiro. "Bite Latvija" vienīgā īpašniece ir Lietuvas "Bite Lietuva", kas ir starptautiskās aktīvu pārvaldīšanas kompānijas "Providence Equity Partners" uzņēmums.