Skolēnu datorprasmes ir augstākas pašvaldībās ar augstāku iedzīvotāju sociāli ekonomisko statusu, kas savukārt norāda uz nevienlīdzīgām izglītības iespējām, secināts starptautiskajā datorprasmju un informācijpratības pētījumā "ICILS 2023".

Latvijas skolēnu sasniegumus viņu ģimeņu sociāli ekonomiskais statuss ietekmē mazākā mērā nekā citās valstīs. Lielāka ietekme uz sasniegumiem novērota nevis skolēnu individuālajam sociāli ekonomiskajam statusam, bet gan skolas vidējam sociāli ekonomiskajam statusam. Tas savukārt norāda uz nevienlīdzīgām izglītības iespējām, bažas pauda pētnieki.

Pētījums nenotika visās Latvijas pašvaldībās. Vienlaikus pētnieki norāda uz "skaidri izteiktu tendenci", ka pašvaldībās ar augstāku iedzīvotāju sociāli ekonomisko statusu ir labāki skolēnu vidējie sasniegumi. Līdz ar ko, skolēnam mainot skolu citā pašvaldībā, viņa sniegums var uzlaboties vai pasliktināties.

Ciešāka saistība novērota datorprasmju modulī, kurš ir vispārīgāks, turpretim algoritmiskās domāšanas modulī nepieciešamas specifiskākas zināšanas un prasmes.

Pētījumā tāpat secināts, ka labāku sniegumu uzrāda skolēni, kuriem vismaz viens no vecākiem ir ieguvis augstāko izglītību. Abos moduļos šīs atšķirības vērtējamas kā statistiski nozīmīgas visās pētījuma dalībvalstīs.

Vidējais skolēnu sniegums datorprasmju un algoritmiskās domāšanas moduļos Rīgā un citās pilsētās praktiski neatšķiras. Zemāku sniegumu uzrādījuši skolēni laukos un ļoti mazās pilsētās.

Kā vēstīts, Latvijas skolēnu sniegums pētījumā novērtēts ar 509 punktiem, ieņemot septīto vietu 31 valsts vidū, liecina pētījuma pirmie rezultāti.

Iegūto punktu skaits ir augstāks par dalībvalstu kopējo vidējo sniegumu 483 punktiem. Statistiski nozīmīgi augstāki rezultāti ir Dienvidkorejas, Čehijas un Dānijas skolēniem.

Latvijas skolēnu vidējie sasniegumi neatšķiras no Taivānas, Beļģijas, Portugāles, Somijas, Austrijas, Ungārijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Vācijas skolēnu vidējiem rezultātiem.

Pētījumā, kas notika 2023. gada pavasarī, piedalījās ap 2700 Latvijas astoto klašu skolēnu. Latvijā pētījumā piedalījās pirmo reizi.

Skolēni apliecināja savas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmes, zināšanas un kompetences, kā arī demonstrēja algoritmisko domāšanu, veicot praktiskus uzdevumus. Uz pētījuma aptaujas jautājumiem bija aicināti atbildēt arī skolotāji, skolas IKT koordinatori un skolu direktori.