Latvijā, iespējams, jāveic neliela apmēra zādzību dekriminalizēšana, aizstājot to ar citiem soda veidiem, piektdien žurnālistiem sacīja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks.

Pērn reģistrētas 11 024 zādzības, krāpšanas un piesavināšanās nelielā apmērā, kas bija par 1684 šādiem nodarījumiem vairāk nekā gadu iepriekš.

Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.

Ruks sprieda, ka šāda veida noziegumu pieaugums ir saistāms ar labklājības līmeni sabiedrībā. Viņaprāt, ir jāmeklē risinājumi un izmeklēšanas process vairāk jāvienkāršo.

"Varbūt jāiet igauņu ceļš un kaut kas ir dekriminalizējams," sprieda Ruks, gan nenosaucot konkrētu summas slieksni, zem kura atteikties no kriminālatbildības.

Policijas vadītājs atgādināja šonedēļ Saeimas komisijā pausto - ņemot vērā valsts iztērētos līdzekļus izmeklēšanā un naudas soda piedziņā, viņš uzskata, ka gadījumos, ja nav iespējams piedzīt naudas sodu, pārkāpējam varētu piemērot sabiedrisko darbu arī administratīvo pārkāpumu gadījumā.

Aizvadītajā gadā ir pieaudzis reģistrēto noziegumu skaits, taču, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kopējā situācija policijas darbā bijusi diezgan stabila, trešdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina VP priekšnieks.