Irānas uzbrukums Izraēlai ir sākums lielākai konfrontācijai, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.

Andžāns uzsvēra, ka patlaban viss ir atkarīgs no tālākās Izraēlas rīcības. Eksperts pieminēja, ka aprīlī Irāna pret Izraēlu bija raidījusi vēl lielāku skaitu objektu. Tās toreiz bijušas kruīza raķetes un droni, kas lido lēnāk un notriecami vieglāk. Toreiz starptautiskā sabiedrība aicināja Izraēlu savaldīties un Izraēla atbildēja ar ierobežotiem triecieniem pa Irānas teritoriju, taču atšķirībā no aprīļa uzbrukuma, šajā pret Izraēlu tika pielietotas vairāk ballistiskās raķetes. Izraēlai bija mazāk laika reaģēt un lielākas grūtības raķetes notriekt.

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors akcentēja, ka šoreiz Izraēla sola stingrāku atbildi. Viņa ieskatā, tas varētu būt plašs uzbrukums ar ballistiskajām raķetēm, iespējams, Irānai varētu dot triecienus no gaisa kuģiem. Andžāns norādīja, ka tas nemaz nav vienkāršs uzdevums, jo starp valstīm vēl ir Jordānija, Sīrija un Irāka. Eksperts klāstīja, ka Izraēlai ir ļoti labas militārās spējas, tostarp F-35 iznīcinātāji, kas ir vieni no modernākajiem pasaulē. Viņš arī neizslēdza, ka Izraēla uzbruks Irānai kibertelpā. 2010.gadā atklāja slaveno "Stuxnet", kas ir pirmais zināmais kiberierocis, kas no virtuālās vides var radīt sekas arī fiziskajā telpā.

"Jautājums ir atbildes apmēru. Izraēla noteikti mēģinās iznīcināt raķešu palaišanas vietas, kas nebūs viegli. Tāpat Izraēla varētu izmantot šo situāciju, lai censtos dot triecienus par Irānas kodolprogrammas izstrādes vietām. Izraēla jau sen ir solījusi nepieļaut Irānas kļūšanu par kodolvaru," sacīja RSU asociētais profesors.

Viņaprāt, Izraēla varētu izmantot situāciju, lai pret Irānu vērstos plašāk un novērstu iespēju, ka Irāna iegūst kodolieročus. Tās uzdevums varētu būt arī iznīcināt Irānas spējas atbildēt, lai tālāk ierobežotu Irānas spējas eskalēt situāciju. Eksperta ieskatā tas sasaucas ar "plašāku bildi" - Izraēla dodas cīņā ar gandrīz visiem saviem ienaidniekiem. Viena ir cīņa pret "Hamās" un citiem teroristiskiem grupējumiem Gazā, Rietumkrastā, Libānā tad ir cīņa pret "Hizbollah". Tāpat ik pa laikam Izraēla dod triecienus pa Sīrijas teritoriju, husītu nemiernieku pozīcijām un infrastruktūru Jemenā.

Taujāts, kā tas ietekmēs drošības situāciju reģionā kopumā, Andžāns atbildēja, ka situācija būs bīstamāka, ja vien Izraēlai neizdosies būtiski ierobežot husītu, "Hamās", "Hizbollah" un Irānas spējas, tad apstākļi varētu būt mierīgāki, taču arī tas nav garantēts, jo vienmēr var sekot asimetriski uzbrukumi.

Runājot par to, kā Irānas uzbrukums Izraēlai ietekmēs pasaules drošības jautājumus, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors sacīja, ka būs jārēķinās ar "stabilu nestabilitāti". Viņš uzsvēra, ka tas nav nekas jauns, piebilstot, ka šādā situācijā karš Ukrainā saņems mazāku uzmanību. Patlaban visa uzmanība ir pievērsta Tuvajiem Austrumiem.

Andžāns skaidroja, ka Izraēla ir viens no galvenajiem ASV sabiedrotajiem un būtiskāks partneris nekā Ukraina, ko pierāda ASV iesaiste, atvairot Irānas uzbrukumus. Piemēram, ASV nepalīdz Ukrainai notriekt Krievijas raķetes, bet Izraēlai šāda palīdzība tiek sniegta. Viņš piebilda, ka tam ir sena vēsture, jo ASV vienmēr ir uzsvērusi, ka tās pienākums pret Izraēlu ir gan morāls, gan stratēģisks. Tāpat nav noslēpums, ka ASV Izraēlas interešu pārstāvība ir ārkārtīgi spēcīga.

Runājot par to, kā situācija Tuvajos Austrumos ietekmēs karu Ukrainā un, vai tas nozīmē, ka Irāna mazāk varēs palīdzēt Krievijai, Andžāns teica, ka Irāna Krievijai ir pietiekami daudz jau palīdzējusi ar "Shahed" droniem, ko Krievija pati tagad ražo, un ballistiskajām raķetēm. Viņaprāt, Irāna savu ekspertīzi jau ir nodevusi.

Eksperts uzsvēra, ka Irāna šādā veidā Krievijai noteikti vairs nevarētu palīdzēt, taču Krievijai tas arī tik ļoti vairs nav nepieciešams. Viņa ieskatā, Krievija ar mainīgām sekmēm, bet virzās uz priekšu Austrumukrainā ar daudz izlietām asinīm. Turklāt Krievijai ir arī citi draugi - tirāni, tostarp Ziemeļkoreja.

"Drīzāk Krievija no šī ir ieguvusi, jo ASV un Rietumu uzmanība atkal ir novērsta. Ne tikai lēmumu pieņēmējiem ASV, bet arī militārpersonām ir jākoncentrējas uz notiekošo Tuvajos Austrumos. Iespējams, ka tas varētu ietekmēt bruņojuma piegādes iespējas Ukrainai," sacīja RSU asociētais profesors.

Viņš skaidroja, ka karš Gazā un cīņa pret "Hizbollah" ir ģeogrāfiski ierobežota, taču, ja notiek eskalācija ar Irānu, ASV būs jānovirza lielākas pretgaisa aizsardzības spējas, lai palīdzētu Izraēlai, nav neiespējami, ka eskalācijas gadījumā būs jāpalīdz arī ar tālās darbības ieročiem, kas ir precīzi tas, ko Ukraina prasa no ASV. Andžāns secināja, ka, liekot to visu kopā, Ukrainai tas noteikti nenāks par labu.