Prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos ir diezgan pamanāms. "Visus sociālos medijus, kas nu man ir – X jeb bijušo "Twitter", "Facebook", "Instagram", arī "LinkedIn", es pats pārvaldu – nevienam citam nav pieejas," tā iepriekš uzsvēris pats Rinkēvičs.

Tāpēc pamatīgi samulsuši iedzīvotāji ir pēc pēdējā prezidenta ieraksta vietnē "X", kur viņš angļu valodā lakoniski vēsta:

Never stop panicking,

kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē – "nekad nepārtrauciet paniku", vai "nezaudējiet paniku".

Tā kā sīkāku paskaidrojumu Rinkēvičs nav pievienojis, šī frāze ļoti samulsinājusi sabiedrību, dažus pat izbiedējot.

Cilvēki komentāros aicina prezidentu tomēr izteikties plašāk un paskaidrot savu vēstījumu, sakot: "Šāds ieraksts nerada iedzīvotājos mieru, tieši pretēji rada tiešām panikas sajūtu." Citi, ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, izteikušies, ka šis nav īstais brīdis jociņiem un kaķu bildēm.

Daži izteikuši minējumu, vai prezidents to tiešām rakstījis pats un vai viņa sociālo tīklu konti neesot uzlauzti.

Kāds uzdevis jautājumu, vai šis ieraksts ir par ASV armijas kontingentu Latvijā, ar to domājot izskanējušo, taču oficiāli neapstiprināto viedokli, ka ASV varētu atvilkt savu kontingentu no Baltijas valstīm.

Vēlāk vakarā prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģerš “tv3.lv” atklājis, ka

tā ir prezidenta refleksija par Parīzē notiekošo samitu un dažādiem ekspertu komentāriem.

Dienu iepriekš prezidents rakstīja: "Minhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris.

Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tas mēs šobrīd esam?

Pirmkārt, ASV administrācija formulē savas ārpolitikas pamatnostādnes. Skaidrs ir tas, ka tās būs balstītas uz savu interešu īstenošanu. Skaidrs, ka ir ideoloģiskas pretišķības. Lai saglabātu transatlantisko saikni, Eiropai jāspēj sevi pozicionēt kā spēcīgu partneri, kam ir ko piedāvāt ASV, kas spēj pretoties Krievijai un ļaunuma asij.

Otrkārt, ne visos jautājumos ASV un Eiropas viedokļi sakritīs, tas netraucē meklēt kopējo, mazināt atšķirīgo.

Treškārt, sarunas par noregulējumu Ukrainā tikai sākas. ASV interesējas par sabiedroto viedokli, šobrīd formulē savu stratēģiju. Būtiski, lai visas sarunas notiek ar Ukrainas dalību, ar Eiropas līdzdalību. Taču tam nepieciešams spēcīga Eiropa ar skaidru atbalsta plānu Ukrainai. [...]

Minhenes konference bija laba ar to, ka skaidri redzam, ka pasaule mainās. Laiks mums ir, iespējas arī.

Es dodos prom no Minhenes ne kā optimists vai pesimists, drīzāk kā reālists."