Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija patlaban gatavo starpziņojumu par līdz šim konstatēto komisijas sēdēs, aģentūrai LETA sacīja komisijas vadītājs Andris Kulbergs (AS).

Viņš sacīja, ka komisijai pēc Saeimas lēmuma jābeidz darbs 13.decembrī, uz ko komisija arī tiecās. Tomēr viņš piebilda, ka ārpus kārtas paliks vairāki svarīgi jautājumi, piemēram, jautājums par Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" milzīgā apmēra pētījumu lietderīgumu.

Pēc viņa teiktā, uz galvenajiem izvirzītajiem jautājumiem gan komisija būs atradusi atbildes.

Pirmdien komisijas locekļi apskatīja projekta infrastruktūras objektus Rīgas lidostā un Rīgas Centrālajā stacijā. Kulbergs pauda, ka lidostas gadījumā "dienas ir skaitītas", proti, šī būve būs jākonservē, ja to tālāk pagaidām nebūvēs. "Ziema un sals var iestāties jebkurā brīdī, un būve tam nav gatava," uzsvēra Kulbergs.

Viņš arī atzina, ka komisija nezināja, ka atbilstoši Latvijas likumdošanai zemju atsavināšana ne tikai abās stacijās, bet arī pamata trasē, ir spēkā septiņus gadus. Ja šajā laikā nenotiek nekāda darbība, zeme ir jānodod atpakaļ. Tādējādi komisija uzskata, ka "Rail Baltica" likumā ir jānosaka ārpus kārtas kritēriji nacionālajām būvēm.

"Atbilžu nesniegšana un skaidrības neesamība jau tagad apdraud projektu. Nav tādu variantu, ka mēs kaut ko iesaldējam, jo iesaldēšanas fāze nozīmē konkrētus miljonus. Risinājumam ir jābūt tūlīt," atzīmēja komisijas vadītājs.

Jau ziņots, ka "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija pirmdien izbraukuma sēdē apmeklēja projekta infrastruktūras objektus.

Saeima šogad 13.jūnijā pēc 34 deputātu priekšlikuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanu komisiju par "Rail Baltica" projekta virzībā pieļautajām kļūdām. Komisijai noteikts sešu mēnešu darba termiņš.

Tāpat ziņots, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.

Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.

Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.