Aktrise Raimonda Vazdika stāsta: “Konkrēts mans dzīves brīdis – ir jāpārvācas no vienas dzīvesvietas uz otru, jo māju, kuru es pašlaik īrēju, renovē. Un man ļoti gribētos būt tādai sievišķīgai, kas vienkārši sapako savus kosmētikas maciņus, ar rozā bantīti apsien, grāmatas kaut kādas smukas paņem un paprasa: uz kuru dzīvokli mēs brauksim? Cik tur istabas? Tur lodžija ir? Un vanna liela? Stūrī? Ar burbuļiem? Nekā tamlīdzīga! Es pati tūlīt “grusīšu” mēbeles, visu sapakošu, sarunāšu “gruščikus”, domāšu kur, ko, kāpēc, cik maksā. Tāpēc, ka tā ir dzīve, kas piespiež tevi darīt to, kas jādara. Tas nenozīmē, ka es neesmu sieviete, bet ir jādara lietas. Es arī dārzā varu uzrakt vagu, tad iesēt un tikai tad sēdēt un skatīties kā puķītes aug. Bet sākumā ir jārok! Jo, ja to neviens tavā vietā nedara, tad mūsdienu sievietē dzīvo gan vīrietis, gan sieviete. Neizbēgami.” Uz jautājumu vai, ja blakus būtu pielaulāts vīrietis, tad viņa būtu tā, kas sēž ar gredzeniem pirkstos un ļauj visu nokārtot vīram, Raimonda atzīst, ka droši vien jau nē. “Bet es varētu atļauties vairāk tāda laiskuma un nevarības. Jo, manuprāt, sievietes, kuras neko nevar, pievelk tos vīriešus, kuri pacels un noliks tavā vietā.”