Jau drīz Kūrorta rehabilitācijas centrā (KRC) "Jaunķemeri" durvis vērs galvassāpju kabinets. Tā būs iespēja migrēnas pacientiem saņemt ne tikai neirologa konsultāciu, sakārtot terapiju, veikt blokādes, bet arī rehabilitācijas pakalpojumus migrēnas profilaksei un veselības uzlabošanai. Saviem migrēnas pacientiem neiroloģe un galvassāpju speciāliste Anita Balcerbula iesaka pievērst uzmanību arī uztura terapijai un relaksācijas metodēm.

Galvassāpes ir viena no biežākajām nervu sistēmas slimībām, kas aizvien netiek ne pietiekami novērtēta, diagnosticēta un ārstēta. Neiroloģe Anita Balcerbula stāsta, ka Globālajā slimību sloga pētījumā, migrēna ierindojās 6.vietā starp visām kaitēm, kas visizteiktāk ietekmē dzīves kvalitāti un kuru dēļ cilvēks zaudē visvairāk gadu nespējas dēļ. Galvassāpes kopumā šājā "antitopā" ieņēma trešo vietu. "Ja runa ir par migrēnu, tad tās ir ģenētiski predisponētas, kompleksas galvassāpes, kas ilgst 4-72 stundas, tām raksturīga vienpusēja lokalizācija, pulsējošs raksturs, sāpes ir vidēji līdz stipri izteiktas, pastiprinās ikdienas fizisko aktivitāšu laikā un nereti tās pavada slikta dūša, nepatika pret gaismu, troksni. Protams, lai neļautu migrēnai valdīt pār dzīvi, jāsakārto terapija, jābūt pieejamiem medikamentiem, kas palīdz tikt galā ar sāpēm, bet arī rehabilitācija šiem pacientiem var ļoti palīdzēt."

Ketogēnā diēta var būt noderīga

Lai gan ketogēnā diēta ir daudz kritizēta tad, ja to izvēlas svara samazināšanas nolūkos, jāatceras, ka sākotnēji tā tika izstrādāta, lai palīdzētu pacientiem ar epilepsiju. "Arī migrēnas gadījumā vērts apsvērt ketogēnu diētu, jo tā var palīdzēt samazināt migrēnas lēkmju smagumu. Ketogēnā diēta nozīmē uzturu, kurā ir zems ogļhidrātu saturs, bet lielākoties dominē tauki. Ievērojot šo diētu, var panākt ketozi - stāvoklis, kad organisms kā enerģijas avotu sāk izmantot taukus, nevis glikozi un pastāv iespēja, ka var tikt regulēts neirogēnais iekaisums, kas nereti ir viens no migrēnas pavadošiem faktoriem, teic neiroloģe.

Ārste Anita Balcerbula uzsver, ka arī atsevišķu produktu izslēgšana no uztura ir pamatota migrēnas profilaksei, piemēram, gan šokolāde, gan kafija var provocēt migrēnas lēkmes, bet jāņem vērā, ka katra situācija jāvērtē individuāli. "Par kafijas lietošanu uzturā migrēnas pacientiem ir duāla situācija: no vienas puses, ja kofeīnu uzņem pārāk lielos daudzumos, tas var izprovocēt migrēnas lēkmes, bet, ja pārāk strauji atsakās no kafijas lietošanas uzturā, arī tas var veicināt galvassāpes. Tāpat cilvēkiem ar migrēnu un virssvaru ieteicams domāt par svara korekciju. Tiem, kam ir migrēnas un normāls svars, iespēja, ka attīstīsies hroniska migrēna (15 un vairāk galvassāpju dienas mēnesī no kurām vismaz 8 ir migrēnas lēkmes) gada laikā ir tikai 3%. Savukārt, ja ir virssvars, šis risks ir trīskāršojas," teic rehabilitācijas centra "Jaunķemeri" neiroloģe Anita Balcerbula.

Migrēnas pacienti, kuri rehabilitācijas kursa ietvaros konsultējas ar uztura speciālistu vai neirologu, tiek informēti arī par uztura bagātinātāju lomu migrēnas ārstēšanā. Ārste skaidro: "Atsevišķos pētījumos pierādīts, ka, piemēram, lietojot magnēziju (300-600mg magnija diennaktī), riboflavīnu un koenzīmu Q10 (pa 100mg 3x dienā) var mazināt migrēnas lēkmes. Ieteicams uzņemt arī D3 un B2 vitamīnus, kā arī Omega 3 taukskābes."

Nāks par labu mērena fiziska slodze

"Pacientiem, kuri cieš no migrēnas lēkmēm, mēdz būt neirogēns iekaisums, kas liek jušanas nerviem atbrīvot dažādus neiropeptīdus un rezultātā rodas sāpes, apsārtums, tūska, funkcionāli traucējumi, arī migrēnas lēkmes. Savukārt pētījumos pierādīts, ka regulāras fiziskās aktivitātes palīdz mazināt noteiktus iekaisīgos faktorus (CRP, IL6)," stāsta neiroloģe. Migrēnas pacientiem ieteicams izvēlēties aerobu fizisku slodzi vismaz 3 reizes nedēļā pa 40 minūtēm. "Tomēr jāņem vērā, ka šiem cilvēkiem mēdz būt raksturīgas arī sāpes plecu un kakla daļas muskulatūrā, tāpēc svarīgi katram individuāli pielāgot fiziskās aktivitātes un slodzi. Rehabilitācijas kursa laikā fizioterapeits var ierādīt vingrinājumus, kas palīdz atvieglot galvassāpes, lai mazinātu migrēnas lēkmju biežumu. Tā kā fiziskās aktivitātes palielina arī beta-endorfīnu, endogēno kanabioīdu un anandamīna līmeni, iekļaujot tās savā ikdienas rutīnā, uzlabosies garastāvoklis, miega kvalitāte, mazināsies sāpes."

Kā palīdz joga?

Iemesls tam, kādēļ migrēnas lēkmes mēdz bieži atkārtoties, var būt arī jebkuras miega režīma izmaiņas (gulēts par maz vai par daudz), arī homeostāzes izmaiņas, ko izraisa izsalkums, slāpes. "Protams, jāmeklē ir katram savi paņēmieni stresa mazināšanai, kas palīdz relaksēties. Tāpēc migrēnas pacientiem iesaka nodarboties ar jogu - prāta un ķermeņa intervenci, kas savieno dažādu pozu secību, elpošanas vingrinājumus un meditāciju - sāpju korekcijā to izmanto jau daudzus gadus," skaidro KRC "Jaunķemeri" galvassāpju specāliste Anita Balcerbula.

Migrēnas pacientam rehabilitācijas plānā var iekļaut psihologa vai psihoterapeita konsultāciju, kognitīvi-biheiviorālo terapiju, ergoterapeita konsultāciju, kurš palīdzēs pielāgot darba vidi, lai izvairītos no pozām, kas veicina saspringumu un izprovocē migrēnas lēkmes. "Noteikti nāk par labu arī akupunktūra un masāžas, kas palīdz mazināt saspringuma tipa galvassāpes," uzsver KRC "Jaunķemeri" neiroloģe.

Ja ievērosi, tas palīdzēs mazināt migrēnu biežumu:

 Ieturi regulāras ēdienreizes;

 Regulāri nodarbojies ar mērenām fiziskām aktivitātēm;

 Regulāri padzeries, uzņem pietiekami daudz šķidruma;

 Sakārto miega-nomoda režīmu;

 Izvairies no trigeriem, kas mēdz migrēnu izprovocēt (alkohols, kofeīns, stress, izsalkums).