Premjere aicināja citas Eiropas valstis sekot Latvijas piemēram, atzīstot, ka tādas izvēles ne vienmēr ir vienkāršas, jo tērēt aizsardzībai ir nepieciešams, bet vienmēr jāatrod veids, kur var rast nepieciešamos līdzekļus.

Nākamā gada valsts budžetā ir dažādi finanšu avoti, tostarp solidaritātes iemaksas kredītiestādēm, lai varētu finansēt mūsu drošības vajadzības, teica Siliņa. Ministru prezidente uzskata, ka 2025.gada budžets, kas ir nodēvēts par drošības un konkurētspējas veicināšanas budžetu, esot nācis "īstajā laikā".

Latvijai ir skaidrs plāns par iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, uzsvēra Siliņa. Premjerministre ir gandarīta, ka vasarā, runājot par Eiropas stratēģisko attīstību, izdevās par vienu no prioritātēm noteikt drošību.

Patlaban netiek vērtēta iespēja palielināt aizsardzības izdevumus līdz 4%. Premjeres ieskatā, svarīgi ir nodrošināt un ieviest NATO pieņemtos plānus reģionā.

"Ja būs nepieciešams tērēt vairāk, mums būs jādomā, kā mēs varam iet tālāk uz priekšu - gan sniegt palīdzību Ukrainai, gan stiprināt reģionu un īstenot plānus," teica Siliņa, solot turpināt atbalstu Ukrainai, kā arī aicināt citas valstis to darīt.