Jaunais skolu finansēšanas modelis "Programma skolā" gan risina aktuālos atalgojuma un skolotāju trūkuma jautājumus, gan sniedz būtisku ieguldījumu izglītības kvalitātes veicināšanā, atbalstot skolēnu individuālās vajadzības un sekmējot pedagogu piesaisti skolām visā Latvijā, uzsver aptaujātie skolu direktori.

Skolu direktori un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji pauž, ka jaunais skolu finansēšanas modelis, ko paredzēts ieviest nākamajā mācību gadā, ne tikai uzlabos pedagogu un skolu atbalsta personāla darba apstākļus, bet arī sekmēs izglītības kvalitāti un motivāciju jauniem talantīgiem cilvēkiem strādāt izglītības jomā.

Izglītības kvalitātes uzlabošana un pedagogu noturēšana mazākās skolās

Guntas Paslauskas vadītajā Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolā pēdējos gados notikušas būtiskas izmaiņas, kas saistītas ar pāreju no speciālās izglītības iestādes uz vispārizglītojošas iestādes modeli, kurā īsteno iekļaujošu izglītību.

Skolā šobrīd mācās 138 skolēni, no kuriem tikai 30 izglītojas vispārizglītojošajā programmā, pārējie – speciālajās programmās, tostarp programmā bērniem ar mācīšanās traucējumiem un programmā bērniem ar garīgās veselības traucējumiem. Šie bērni apgūst vispārizglītojošo saturu, taču viņiem nepieciešams papildu atbalsts.

Paslauska uzsver, ka jaunais finansējuma modelis skolai ļautu nodrošināt šo papildu atbalstu, kā arī sadalīt klases mazākās grupās, it īpaši tāpēc, ka lielākā daļa skolēnu prasa individuālu pieeju.

"Uz nākotnes modeli mēs skatāmies ļoti cerīgi – ka mēs varēsim vēl plašāk darboties un sniegt individuālu atbalstu bērniem, lai viņi varētu sekmīgi mācīties, viņi neizkristu no mācību aprites un pabeigtu pamatskolu," saka Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta Paslauska.

Piemēram, 5. klasē šobrīd ir iekļauti 13 skolēni no divām speciālās izglītības programmām, tā skaitās maza klase, bet būtu ļoti vērtīgi to sadalīt divās klasēs, lai varētu labāk pielāgot mācību saturu katra skolēna individuālajām vajadzībām Īstenojot modeli "Programma skolā", šīs divas speciālās izglītības programmas varētu sadalīt divās klasēs, izveidojot "ļoti maza klase" vai "maza klase".

Direktore uzsver, ka jaunais finansēšanas modelis palīdzēs noturēt esošus pedagogus un piesaistīt jaunus. "Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir pedagogi, kuri nereti aiziet no darba skolā nestabilo darba apstākļu dēļ. Ar jauno modeli tiek ieviesta lielāka stabilitāte - tiek nodrošināta vienlīdzīga atalgojuma bāze gan mazajām, gan lielajām skolām, kas radīs drošāku vidi un piesaistīs vairāk talantīgu pedagogu," uzskata Paslauska. Paredzamība un stabilitāte veicinās arī pedagogu motivāciju strādāt ilgtermiņā, tādējādi veidojot stabilu un zinošu pedagogu komandu.

Savukārt Saldus novada Druvas vidusskolā ir 500 skolēnu no 1. līdz 12. klasei un vēl 98 bērni pirmskolā. Druvas vidusskola ir viena no tām, kas cer uz pozitīvām pārmaiņām, jo jaunais modelis paredz vairāk atbalsta personāla slodzes un labākas iespējas samaksāt par gatavošanos stundām. Tie ir būtiski priekšnoteikumi mācību kvalitātes uzlabošanai un jauno speciālistu piesaistīšanai.

Jaunais modelis, protams, neatrisina skolotāju atalgojuma jautājumu, bet sakārto finansēšanas sistēmu, padarot to godīgāku, paredzamāku un stabilāku.

Atbalsts speciālajai izglītībai un talantu attīstībai

Skolu direktori īpaši akcentē atbalstu speciālās izglītības un talantīgo skolēnu vajadzībām, kas būs nodrošināts ar papildu finansējumu atbalsta personāla piesaistei.

Paslauska skaidro: "Papildu finansējums atbalsta personālam, piemēram, psihologiem un logopēdiem, ir kritiski svarīgs. Esot šim papildu atbalstam, mēs varēsim labāk strādāt ar bērniem, kuriem ir īpašas vajadzības, un nodrošināt viņiem iespēju pilnvērtīgi iesaistīties mācību procesā."

Druvas vidusskolas direktors Sergejs Beļkevičs norāda, ka viņa vadītājai mācību iestādei ir svarīgi sniegt atbalstu ne tikai bērniem ar īpašām vajadzībām, bet arī talantīgajiem skolēniem.

"Līdz šim bieži vien pietrūka papildu resursu darbam ar talantīgajiem bērniem, viņu attīstībai. Jaunais finansēšanas modelis ļaus līdzsvarot šo palīdzību un vairāk atbalstīt skolēnus, kuriem piemīt īpašs talants," saka Beļkevičs.

Autonomija un efektīvāka līdzekļu plānošana

Lielāka autonomija skolu direktoriem plānot un pārdalīt līdzekļus, kā arī noteikt finansējuma sadali atbilstoši skolas vajadzībām ir būtisks jaunā modeļa ieguvums, uzskata arī izglītības un zinātnes ministres padomniece politiku un procesu pārvaldības jautājumos Edīte Kanaviņa.

"Skolēnu vajadzības konkrētajā izglītības iestādē vislabāk zina skolu direktori, tāpēc iespēja plānot resursus saskaņā ar prioritātēm, piemēram, piešķirt papildu līdzekļus mazākām klasēm vai īpašiem izglītības projektiem, ļaus efektīvāk izmantot finansējumu," saka Kanaviņa.

Šī autonomija veicinās mērķtiecīgu resursu izmantošanu un stiprinās izglītības kvalitāti katrā konkrētajā skolā.

Direktori paši varēs plānot līdzekļu izmantošanu, piemēram, nodrošināt papildu vietnieku iekļaujošas izglītības jautājumos, bibliotekāri vai citus speciālistus.

"Ja es jau vasarā zinu, ka finansējums būs pietiekams, varu laikus plānot un aizpildīt nepieciešamās vakances, īpaši iekļaujošajai izglītībai un bērniem ar mācīšanās traucējumiem," saka Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas direktore Gunta Paslauska.

Jaunais modelis ļaus vadītājiem elastīgi pielāgot finansējumu atbilstoši skolas reālajām vajadzībām, sniedzot iespēju nodrošināt gan kvalitatīvu mācību procesu, gan papildu atbalsta pakalpojumus.

Druvas vidusskolas direktors norāda, ka jaunais finansēšanas modelis ieviesīs lielāku skolu autonomiju, ļaujot direktoriem efektīvāk rīkoties ar piešķirto finansējumu: "Tas ļauj efektīvāk plānot un izmantot līdzekļus, lai risinātu specifiskas mūsu skolas prioritātes, piemēram, nodrošināt vajadzīgo atbalsta personālu vai papildu līdzekļus talantīgo skolēnu attīstībai." Viņš akcentē, ka jaunā sistēma ļaus pielāgot atalgojumu un slodzes atbalsta personālam, piemēram, psihologiem, logopēdiem un sociālajiem darbiniekiem.

Kanaviņa uzsver, ka jaunā modeļa mērķis ir veidot prognozējamu izglītības vidi: "Paredzamība ļauj skolām plānot ilgtermiņā, un skolas mērķis ir nodrošināt izglītības pieejamību un kvalitāti neatkarīgi no izglītības iestādes lieluma vai atrašanās vietas." Viņa atzīst, ka tas būs vērtīgs ieguvums ne tikai skolām, bet arī vecākiem un sabiedrībai kopumā.

Gan skolu direktori, gan Izglītības un zinātnes ministrija piekrīt, ka 2009. gadā ieviestā skolu finansēšanas kārtība "Nauda seko skolēnam" ir sevi izsmēlusi un ka vēl šā gada budžetā jāatrod līdzekļi jaunā finansējuma modeļa "Programma skolā" ieviešanai.

"Izglītības sistēmas finansējuma modeļa sakārtošana ir priekšnoteikums, lai ietu uz priekšu. Es gribu pajautāt politiķiem: cik ilgi var muļļāties?" - tā Druvas vidusskolas direktors.