Saskaņā ar latviešu tradīcijām Meteņi svinami šodien, 6.februārī. Meteņos īsās ziemas dienas paliek garākas un ziema pamazām nomainās uz pavasari. Meteņus dēvē arī par Meteņdienu, Miesmeti, Pīrāgienu, Vastlāvi, Aizgavēni, Kuļu vakaru, Budēļu vakaru, Buduļdienu un pat par Kurmja vakaru, jo siltākos Meteņos manāmi jau pirmie kurmju rakumi. Uzzini, kā svinama Meteņdiena un kādi ir ticējumi, saistīti ar šodienu!

Kā svinēt Meteņus?

Agrākos laikos latviešiem Metenis ievadīja pavasari, līdz ar to arī jaunu saimnieciskā gada sākumu. Meteņi simbolizē ne tikai pārmaiņas gadalaikā, bet arī cilvēka iekšējās pasaules pāreju no ziemas miera uz kustību, darbību un jaunu sākumu, kad tiek aizdzīts ziemas miegs, sāktas pārdomas par padarīto un izplānoti turpmākie gada darbi.

Tradicionāli Meteņos visi cilvēki, visos vecumos vizinājās no kalna un skaļi sauca vēlējumus, kā arī lielījās, kuram būšot garāki lini. No kalniņa jālaižoties deviņas reizes priekš saules. Vēla arī sniega bumbas un kamolu, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Uzskatīja, ka jo tālāk no kalna nobraukts, jo garāki lini augs un būs lielāks spēks un labāka veselība.

Meteņdienā pat bez aicināšanas brauca ciemos pie sen neredzētiem radiem, draugiem, paziņām un nodibināja arī jaunus sakarus, turklāt uzskatīja, jo tālāks ceļš, jo augot garāki lini, kaņepes un ienākot lielāka raža.

Meteņdienas vakars jeb Budēļa vakars bija pēdējā diena, kad gaja ķekatās jeb budēļos. Budēļu gājieni bija skaļi un jautri, budēļi lēkāja, trokšņoja, dziedāja un dancoja. Budēļi ienesa mājās un saimēm svētību, veselību, aizsardzību, nodrošināja auglību, padzina visu nelabo.

Meteņos klāja bagātīgu galdu - kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Meteņu ēdienu zīdeni jeb grūdeni gatavoja no žāvētas cūkas galvas puses, vārot ar grūbām un kartupeļiem. Tika cepta arī īpaša Meteņu maize – tītenis, ko gatavoja no rupju kviešu vai miežu mīklas, veidojot plāceni, ko apsmērēja ar grūstām kaņepēm, taukiem un saritināja. Galdu klāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās.

Meteņus uzskata arī par bērnu svētkiem, tādēļ tautās saka, ka pati Laima vai Metenis šajā dienā metot dāvanas mazajiem rokās. Joprojām ir izplatīta konfekšu bēršana bērnu pulciņā, lai mazie tās priecīgi lasa, jo - ja bērni priecīgi šajā dienā, tad izdošoties arī viss gads līdz nākamajiem Meteņiem!

Meteņdienas ticējumi:

• Lai govīm būtu garš piens, bērniem jātin dzija.
• Lai vasarā ganībās govis neaizklīstu, mazie gani pirms saullēkta ar atslēgu bunti jāapskrien lopu kūtij apkārt.
• Meteņos bērniem jāēd cūkas šņukurs, lai tie dienās būtu lieli rakstītāji.
• Saimniecēm Meteņos jāsukā mati, lai raža, jo īpaši lini, būtu gari un labi, nesapūtu.
• Meteņa dienā slinkajām meitām jāpabeidz vērpt linu kodaļu, lai labība izdotos, bet ja kāda meita tomēr nesavērp linus, tad Laima esot tos par zīmi pataisījusi netīrus.
• Meteņos nedrīkst šūt, citādi pirkstos būs augoņi.
• Meteņa vakarā veļ sniega kamolus, lai kāpostiem būtu lielas galviņas.
• Ja Vastlāvī vērsis uz ceļa zirga pēdā dabū nodzerties, tad būs laba raža.
• Ja Metenī gans skrien trīs reizes ap māju, tad vasarā govis nebizo.
• Kāds laiks Vastlāvī, tāds tāds būs arī Lieldienās.
• Ja Vastlāvja dienā Mēness trīs dienas vecs - būs labs gads, ja vecāks - tad slikts.
• Ja Metenī vējains laiks - būs auksts pavasaris.
• Ja Vastlāvjos ir sniegs uz jumtiem - vasarā būs daudz sēņu un ogu.
• Ja Metenī palāses tā pil, ka gailis var padzerties, būs labs un auglīgs gads.
• Lai vasarā rudzi saulē neizdegtu, Meteņa vakarā nedrīkst pie uguns maizi ēst.
• Ja Vastlāvī sauss laiks, būs ražīgs gads.
• Ja Vastlāvī snieg vai līst, būs bagāts ogu gads.

Lasi arī:

• Vecās, labās spēles ar bērniem, ko var spēlēt istabā