Vācijai ir pienākums nodrošināt, lai karš starp Krieviju un Ukrainu nekļūtu par karu starp Krieviju un NATO, ceturtdien paziņoja Vācijas kanclers Olafs Šolcs, atkārtojot savu "nē" tāla darbības rādiusa ieroču piegādēm Kijivai.

"Es neuzskatu to par piemērotu piegādi - un tas tā paliks," Šolcs sacīja pēc Eiropas Savienības (ES) samita Briselē. Viņš noraidīja galvenos punktus Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska "uzvaras plānā", bažījoties par eskalāciju nākotnē.

Zelenskis ceturtdien Briselē ES līderu un NATO aizsardzības ministru priekšā aizstāvēja savu "uzvaras plānu", uzsverot, ka Ukrainai jāatrodas spēka pozīcijās pirms jebkādām miera sarunām ar Krieviju.

Zelenskis šajā sanāksmē vēlreiz aicināja Šolcu piegādāt Ukrainai spārnotās raķetes "Taurus". Ukrainas prezidents uzskata, ka atturošs raķešu arsenāls var piespiest Krieviju uz miera sarunām.

Šolcs arī saglabāja savu nostāju pret ātru uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO, kas ir ieskicēts Zelenska plānā. Pret paātrinātu Ukrainas uzņemšanu NATO ir arī ASV.

Vācijas kanclers atsaucās uz jaunākā NATO samita Vašingtonā rezolūcijām, kas vispārīgi apliecina Ukrainai, ka tā vairs netiks apturēta ceļā uz NATO, bet arī atgādina, ka visām alianses dalībvalstīm jābūt vienisprātis par uzaicināšanas NATO nosacījumu izpildi. Starp šiem nosacījumiem ir reformas demokrātijas, ekonomikas un drošības jomā.

Šolcs arī izmantoja iespēju pakritizēt galvenās Vācijas opozīcijas partijas Kristīgo demokrātu savienības (CDU) līderi Frīdrichu Mercu. Kanclers sacīja, ka Mercs bijis vieglprātīgs "Taurus" piegāžu jautājumā, noraidot šīs piegādes pirms federālo zemju vēlēšanām Austrumvācijā, bet pēc tam mainot savu nostāju.