Latvijā kibervardarbība vairāk skar žurnālistes, ārstes, politiķes, NVO pārstāves, trešdien Tiesībsarga biroja rīkotajā diskusijā par agresīvu rīcību internetā pret Latvijā atpazīstamām sievietēm sacīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Kristīne Pakārkle.

Kā norādīja Pakārkle, dažādi agresīvi izteikumi interneta vidē ir kļuvuši par normu, un rupjības, izsmiešana, iebiedēšana, neslavas celšana, nomelnošana, spēju noniecināšana pret sievietēm ir īpaši izplatīta.

Viņa atzīmēja, ka pēc 2014. gada datiem, ar agresiju internetā saskaras viena no desmit sievietēm Eiropas Savienībā (ES) no 15 gadu vecuma. Turklāt, kā norādīja Pakārkle, atšķirībā no vīriešiem, sievietes internetā vairāk saskaras ar atkārtotu un nopietnāku vardarbību, tostarp, ar izvarošanas draudiem, digitālo "lūrēšanu".

Līdztekus viņa atzīmēja, ka kibervardabība var sākties tiešsaistē un turpināties reālajā dzīvē un otrādi.

Atpazīstamu profesiju pārstāves saskaras ar agresiju tieši paustā viedokļa dēļ, norādīja Pakārkle. Komentāri ietver izteikumus par ārējo izskatu, profesionālo sniegumu, viedokli.

Tiesībsarga biroja pārstāve vērsa uzmanību, ka kibervardarbība, jo īpaši tiek vērsta pret politiķēm, žurnālistēm un cilvēktiesību aizstāvēm, un tās ietekmes rezultātā mazinās sieviešu iesaistīšanās un tiek kavēta viņu līdzdalība, lai nodrošinātu līdztiesību ar vīriešiem.

"Agresīva komunikācija, naida runa attur no viedokļa izteikšanas, piedalīšanās debatēs, un tas attiecīgi vājina arī demokrātiju," sacīja Pakārkle, piebilstot, ka minēto profesiju pārstāves, baidoties no agresīviem uzbrukumiem, sevi cenzē, atsakās no viedokļa paušanas, atsakās no uzstāšanās.

Viņa vērsa uzmanību, ka sabiedrība ir jāizglīto, tai ir jāsaprot žurnālistu, mediju loma demokrātiskā sabiedrībā. "Viņi ir sabiedrības sargsuņi, kas runā par tēmām, kas ir ļoti būtiskas sabiedrībai," pauda Pakārkle.

Vienlaikus Pakārkle vērsa uzmanību praksei agresīvos uzbrukumus slēpt zem teiciena "Tā ir vārda brīvība!". "Naida runa, aizskaroši, agresīvi izteikumi, atkarībā no konteksta, var pārkāpt vārda brīvības robežas un nav tolerējami," piebilda Tiesībsarga biroja pārstāve.

Pakārkle norādīja, ka, lai šajā jautājumā virzītos tālāk, nepieciešama problēmas apzināšana. "Kas tiek apzināts, tas kļūst redzams, kas kļūst redzams tiek monitorēts, un, kas tiek monitorēts var tikt uzlabots, un tam ir jābūt uzlabotam," viņa sacīja.

"Cietušo-izdzīvotāju pieredze un vajadzības un ekspertīze ir centrālā ass, ap kuru veidot politiskos, tiesiskos, sociālos risinājums," sacīja sociālantropoloģe, Latvijas Universitātes docente Zane Linde-Ozola, piebilstot, ka Latvijā nav šādas politiskās tradīcijas - iesaistīt cietušos un izdzīvotājus, veidojot, izvērtējot politikas, saņemot atgriezenisko saiti, kāda ir bijusi cietušo saskare ar tiesībsargājošajām iestādēm.

Līdztekus viņa akcentēja, ka svarīga ir atbildības prasīšana - varmāku, institucionālā, kā arī digitālo platformu.

Pēc policijas datiem 2023.gadā interneta vidē par neslavas celšanu uzsākti 38 kriminālprocesi, no kuriem 24 gadījumos cietusī ir bijusi sieviete, informēja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un Politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece Laura Lapiņa.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Reaģēšanas vadības biroja Reaģēšanas metodisko funkciju nodaļas galvenais inspektors Renārs Dreijers savukārt norādīja, ka administratīvo procesu sākšanu par uzbrukumiem interneta vidē, varmāku saukšanu pie atbildības traucē tas, ka policijai no elektronisko sakaru komersanta jāpieprasa personas saglabātie dati jeb tā saucamā "IP adrese", lai noskaidrotu vainīgo personu.

Taču administratīvās atbildības likums neparedz šādu informāciju pieprasīt administratīvās lietās. To var pieprasīt tikai, saņemot tiesas lēmumu lietās, kas skar vardarbību pret nepilngadīgo, skaidroja Dreijers.

"Mums it kā ir rīks, kā sodīt, bet mehānisma, kā tikt līdz vainīgajai personai, īsti nav," sacīja, piebilstot, ka arī Elektronisko sakaru likumus neparedz kā pienākumu izsniegt policijai šos datus.

Dreijers vērsa uzmanību, ka policija šo problēmu ir aktualizējusi, pērn nosūtot vēstuli Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijai ar lūgumu grozīt šo pantu, taču pagaidām tur nekas nenotiekot. Tas saistīts ar ES personu datu aizsardzības regulu, norādīja Dreijers.

Viņš atzina, ka nepieciešama arī papildu policijas darbinieku izglītošana, īpaši par žurnālistu lomu. Viņš norādīja, ka Kultūras ministrijas darba grupā, kurā ir arī policija, ir paredzēts izstrādāt rīcības plānu 2025.-2027. gadam, kurā paredzēti gan mūžizglītības jautājumi, gan jauno policistu apmācības par to, kas ir žurnālists, cik tas nozīmīgs ir demokrātiskā sabiedrībā.

Jau ziņots, ka trešdien Tiesībsarga birojā norisinājās diskusija par agresīvu rīcību internetā pret Latvijā atpazīstamām sievietēm.