Latvijā pastāv trokšņu problemātika, bet iedzīvotāju centieni mainīt situāciju nav efektīvi, secinājis Tiesībsarga birojs, apkopojot aptaujas par izklaides trokšņa ietekmi uz naktsmieru rezultātus.

Tiesībsargs triju nedēļu laikā kopumā saņēmis 643 iedzīvotāju ziņas. Vairākums jeb 69,7% respondentu ziņojuši par Rīgu, kam seko Bauskas novads, Liepājas un Jūrmalas valstspilsētas, kā arī Aizkraukles un Ķekavas novadi.

Pārliecinoši lielākais skaits jeb 80% respondentu atzīmējuši, ka ir saskārušies ar izklaides troksni savā apdzīvotajā vietā. Teju 90% respondentu norādījuši, ka izklaides troksnis ir ietekmējis viņu naktsmieru - no tiem 65% regulāri, bet 25% "dažreiz". Tikai 10% norādījuši, ka viņus izklaides troksnis neietekmē.

Visbiežāk jeb 44% gadījumu iedzīvotāji ziņo par āra terašu radīto troksni, tam seko bāri (31%), naktsklubi (28%), kafejnīcas (24%) un viesu nami (7%).

Tiesībsarga birojā norāda, ka tikai pusē gadījumu iedzīvotāji norāda, ka ir vērsušies pēc palīdzības šajā jautājumā. Kā galvenos iemeslus problēmas nerisināšanai respondenti norādījuši neticību tam, ka situācija varētu mainīties, kā arī nesakārtoto tiesisko regulējumu.

Savukārt tie iedzīvotāji, kuri centušies risināt trokšņu problemātiku, visbiežāk vērsušies pēc palīdzības pašvaldības policijā, daži vērsušies arī pie uzņēmumu vadības un darbiniekiem, kā arī ēku īpašniekiem. Iedzīvotāju sniegtās atbildes rāda, ka 60% gadījumos viņu darbība nav palīdzējusi situāciju atrisināt, tikmēr 36% atbildējuši, ka situācija uzlabojusies vien uz īsu brīdi, piemēram, uz konkrēto nakti.

Kā lielākos iemeslus, kāpēc problēmu neizdodas atrisināt, iedzīvotāji min nesakārtoto tiesisko regulējumu, izklaides vietu interešu pārsvaru pār iedzīvotāju interesēm un pašvaldību nevēlēšanos iesaistīties situācijas risināšanā.

Tikmēr kā labākos risinājumus situācijas uzlabošanā iedzīvotāji nosauc pienākumu izklaižu vietu īpašniekiem nodrošināt trokšņu slāpējošus risinājumus, valsts līmenī noteikt maksimāli pieļaujamo izklaides trokšņu līmeni, pašvaldībās noteikt tās teritorijas, kurās izklaides ir pieļaujamas, un to, ka izklaides uzņēmējdarbībai būtu jāsaņem valsts vai pašvaldības atļauja uz atrunātiem noteikumiem, piemēram, nosakot izklaides vietai konkrētu darba laiku, norāda tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītājas vietnieks Raimonds Koņuševskis uzsver, ka aptaujas rezultāti apstiprina problēmas esamību, savukārt iedzīvotāji, kuri saskaras ar traucējošu izklaides troksni, sagaida aktīvu atbildīgo iestāžu rīcību jomas sakārtošanā.

"Aptauja spilgti izgaismo iedzīvotāju noskaņojumu - neticība, ka valsts spēj šo jautājumu risināt un atrisināt. Vai tiešam tā tas ir? Negribu tam ticēt! Gribu ticēt, ka valsts drosmīgi, ātri un efektīvi var izpildīt savu uzdevumu," savu pārliecību pauž Koņuševskis.

Tiesībsargs aicina atbildīgās iestādes "ieklausīties iedzīvotāju viedoklī un rīkoties".

LETA jau vēstīja, ka Tiesībsargs aicināja iedzīvotājus līdz 18.martam piedalīties aptaujā un paust viedokli par izklaides trokšņa problēmas aktualitāti, izplatību un iespējamiem risinājumiem.

Tiesībsarga birojā norāda, ka aptaujas mērķis, pirmkārt, ir aktualizēt problēmu un iedrošināt izteikties tos iedzīvotājus, kas līdz šim ar izklaides trokšņu radītājam neērtībām ir saskārušies, bet par to klusējuši. Otrkārt, tiesībsargs vēlas noskaidrot, kur šī problēma ir izplatīta, proti, vai tikai pilsētās vai arī ārpus tām, un kādi iedzīvotāju ieskatā būtu iespējamie problēmas risinājumi.

Pagājušā gada nogalē Rīgas pašvaldība organizēja pirmo Naktsdzīves forumu, kurā diskutēts par Rīgas nakts laika politiku, taču biedrība "Naktsmieru Rīgai" organizatoriem pārmeta iedzīvotāju interešu ignorēšanu.

Tāpat ziņots, ka Rīgas pašvaldība pērnā gada nogalē pieņēma Rīcības plānu vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā 2024.-2028.gadam un noteica plānā ietverto pasākumu izpildes kārtību galvaspilsētas teritorijā. Vienlaikus pašvaldība saņēma kritiku par to, ka plānā nav iekļauts izklaides vietu radītais troksnis.