Trešā daļa autovadītāju mēdz braukt nepiesprādzējušies

Aptuveni trešā daļa (32%) autovadītāju atzīst, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies - 27% to dara reti, 3% - bieži, bet 2% - regulāri, liecina "Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa" dati. Vēl 5% autovadītāju norāda, ka paši vienmēr lieto drošības jostas, bet pasažieri mēdz braukt nepiesprādzējušies. 64% aptaujāto autovadītāju norāda, ka nekad nesēžas pie auto stūres nepiesprādzējušies.

Salīdzinot datus ar pētījuma rezultātiem pērn, iespējams secināt, ka situācija gada laikā nav ievērojami mainījusies, 2023.gadā 33% autovadītāju atzina, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies, taču, salīdzinot ar 2022.gadu, par 4% ir samazinājies to autovadītāju skaits, kuri nelieto drošības jostas (2022.gadā šis skaits sasniedza 36%). Arī šogad, līdzīgi kā pērn, saglabājusies tendence, ka vīrieši biežāk brauc nepiesprādzējušies nekā sievietes - 31% autovadītāji vīrieši norāda, ka reti, bet tomēr brauc nepiesprādzējušies, bet sievietes tikai 22%, bieži nepiesprādzējušies brauc 5% vīriešu un 2% sievietes, bet regulāri - 2% vīrieši un 1% sievietes.

"Drošības jostas joprojām aktuāls jautājums - tās nelieto gan daļa autovadītāju, gan arī pasažieri, lai gan ir svarīgi parūpēties ne tikai par savu, bet arī par līdzbraucēju drošību. Kāpēc piesprādzēties ir tik būtiski? Drošības jostas ievērojami samazina bojāejas iespējamību, kā arī palīdz izvairīties no nopietnu ievainojumu gūšanas. Tās samazina trieciena spēku, notur pasažierus sēdvietās, kā rezultātā tiek panākta maksimālu gaisa drošības spilvenu efektivitāte. Ir daļa autovadītāju, kuri uzskata, ja auto ir aprīkots ar gaisa spilveniem, piesprādzēties nav nepieciešams, jo negadījumā tie pasargās no trieciena, taču jāuzsver, ka tieši kopā ar drošības jostām gaisa spilveni visefektīvāk spēs izpildīt savu funkciju. Braucot ar ātrumu 50 km/h, sadursmes brīdī cilvēks, kurš nav piesprādzējies, virzīsies uz priekšu ar spēku, kas pielīdzināms vismaz tonnai, iztrieksies cauri priekšējam stiklam vai arī salauzīs priekšā sēdošā krēslu," pauž Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks.

Drošības jostas lietošana nereti ir izšķirošs aspekts, kas palīdzēs izvairīties no nopietniem ievainojumiem vai pat glābs dzīvību. Ceļu satiksmes drošības direkcijas dati liecina, ka no 2024.gada janvāra līdz aprīlim ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši jau 14 iedzīvotāji. Eiropas Komisijas (EK) statistika par ceļu satiksmes negadījumiem un drošības jostu nelietošanu liecina, ka 2022.gadā aptuveni trešdaļa no automašīnu pasažieriem, kuri negadījumos guvuši nāvējošus ievainojumus, nebija piesprādzējušies. EK veiktie pētījumi liecina, ja visi autovadītāji un pasažieri lietotu drošības jostas, ik gadu būtu iespējams novērst līdz pat 900 nāves gadījumiem un samazināt smagu traumu risku par 60%. Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā kopumā būtiska problēma ir arī tendence nelietot drošības jostas, sēžot aizmugures sēdekļos - dalībvalstu vidējie rādītāji liecina, ka priekšā sēdošie piesprādzējas 95% gadījumu, bet aizmugurē - tikai 70%.

Analizējot aptaujas datus dažādās vecuma grupās, iespējams secināt, ka 36% autovadītāju vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem, kā arī vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem mēdz braukt nepiesprādzējušies, vecuma grupā no 50 līdz 59 gadiem šādi rīkojas 32% autovadītāju, bet vecumā no 40 līdz 49 gadiem - 29%. Apzinīgākie ir autovadītāji vecumā no 60 līdz 74 gadiem - šajā vecuma grupā tikai 26% norāda, ka mēdz braukt nepiesprādzējušies.

Izpētot respondentu atbildes reģionālā griezumā, redzam, ka gandrīz puse (47%) aptaujāto no Latgales mēdz braukt nepiesprādzējušies, Zemgalē un Kurzemē tie ir 32%. Rīgā 27% autovadītāju mēdz nelietot drošības jostas, bet Pierīgā šīs skaits ir viszemākais - 23%.