Gatis Truksnis. Jūrmala. Foto: Paula Čurskte/LETA
Bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (ZZS/LZP) ir izpildījis tiesas spriedumu un samaksājis 5000 eiro sodu, kas viņam tika piespriests lietā par dienesta viltojumu, noskaidroja aģentūra LETA.
Naudas sodu 2500 eiro apmērā ir iemaksājusi arī bijusī viņa biroja vadītāja Ingrīda Vilkārse.
Jau vēstīts, ka Augstākas tiesas (AT) Krimināllietu departaments 25.novembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas pērnā gada 29. novembra spriedumu, ar kuru Jūrmalas mērs Truksnis atzīts par vainīgu apsūdzībā par dienesta viltojumu saistībā ar komandējumu un sodīts ar naudas sodu 5000 eiro apmērā. Stājoties spēkā notiesājošam spriedumam, Truksnis zaudēja deputāta amatu un līdz ar to arī mēra krēslu.
Tādējādi spēkā stājies spriedums, ar kuru Truksnis un viņa biroja vadītāja Vilkārse tika atzīti par vainīgiem saistībā ar dienesta viltojumu un Truksnim piemērots sods 5000 eiro apmērā, bet Vilkārsei - 2500 eiro apmērā.
Pirmās instances tiesa sākotnēji abu apsūdzēto darbībās nekonstatēja visas nepieciešamās Krimināllikuma 327. panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, tāpēc tiesa viņus attaisnoja. Tomēr apelācijas instance vēlāk šo spriedumu atcēla un taisīja notiesājošu spriedumu, kuru piektdien AT atstāja negrozītu.
AT atzina, ka apsūdzētie tiesiski un pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā. Proti, Truksnis, būdams valsts amatpersona, izmantoja citu amatpersonu, kas neapzinājās darbību prettiesiskumu. Savukārt apsūdzētā domes priekšsēdētāja biroja vadītāja organizēja minētā rīkojuma viltošanu.
Apelācijas instances tiesa konstatēja, ka rīkojumā tika iekļautas nepatiesas ziņas par to, ka Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs dosies komandējumā uz Daugavpili. Apelācijas instances tiesa, atsaucoties uz judikatūrā paustu atziņu, pamatoti norādījusi, ka ar dokumenta viltošanu Krimināllikuma 327. panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiālā viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.
Izvērtējot, vai rīkojums par domes priekšsēdētāja 2016. gada 26. aprīļa komandējumu uz Daugavpili Krimināllikuma 327. panta izpratnē ir dokuments, kas piešķir tiesības, apelācijas instances tiesa atzina, ka rīkojums izgatavots atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām un saistībā ar apsūdzētā prombūtni reģistrēts elektronisko dokumentu vadības jeb lietvedības sistēmā.
AT atzina, ka šāds apelācijas instances tiesas secinājums atbilst judikatūrā paustajām atziņām par viltota dokumenta izpratni.
Tiesa lēmumā norāda, ka neatkarīgi no tā, vai prettiesiskā darbība izpaudusies falsificēta dokumenta izgatavošanā pilnībā vai īstena dokumenta satura izmainīšanā jebkādā veidā, jāuzskata, ka ir notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
Tas nozīmē, ka ir ticis radīts viltots dokuments ar visām no tā izrietošajām sekām, un šajā ziņā nav nozīmes tam, vai tādu dokumentu nosauc par nepatiesu, neīstenu, neatbilstošu, melīgu, maldinošu vai citādi - noteicošais ir un paliek tas faktors, ka notikusi dokumenta patiesīguma izkropļošana.
Izvērtējot apsūdzēto lomu Krimināllikuma 327. panta 1. daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, apelācijas instances tiesa norādījusi, ka citas personas izmantošana izpaudās tādējādi, ka domes priekšsēdētājs piekritis biroja vadītājas piedāvājumam par viltota dokumenta izgatavošanu, apzinoties, ka dokumenta viltošanas procesā tiks izmantota persona, kura nav saucama pie kriminālatbildības, savukārt apsūdzētā izdomāja domes priekšsēdētāja prombūtnes attaisnojumu, dokumenta saturu un informēja Jūrmalas pilsētas domes Personāldaļas amatpersonu par šāda rīkojuma sagatavošanas nepieciešamību, tādējādi organizēja šo procesu.
AT norāda, lai apsūdzēto domes priekšsēdētāju atzītu par pastarpināto izdarītāju, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, ka viņš tieši nav iedarbojies uz dokumentu un pats nav virzījis citas personas, kuras, neapzinoties prettiesiskumu, piedalījās dokumenta viltošanas procesā.
Saskaņā ar apsūdzību, Truksnis, lai slēptu savu neattaisnoto prombūtni darbā, vienojās ar Vilkārsi, ka tiks noformēts rīkojums par komandējumu, kurā tiks ierakstītas nepatiesas ziņas, un ka šo dokumentu izmantos kā attaisnojumu amatpersonas darba kavējumam - neattaisnotai prombūtnei.
Dienā, kad stājies spēkā spriedums, ar kuru ilggadējais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Truksnis atzīts par vainīgu dienesta viltojumā, viņš ir zaudējis deputāta mandātu.
Truksnis mandātu zaudējis, pamatojoties uz Pašvaldības domes deputāta statusa likumu, kura 3. pantā paredzēta deputāta pilnvaru izbeigšanās pirms termiņa. Likumā teikts, ka deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa ar dienu, kad likumīgā spēkā ir stājies deputātu notiesājošs tiesas spriedums.
Truksnis iepriekš uzsvēra, ka kategoriski nepiekrīt tiesas lēmumam un nevienu dokumentu nav viltojis, kā arī nav nodarījis nekāda veida zaudējumus ne pašvaldībai, ne valstij, un neviena no izvirzītajām apsūdzībām nav bijusi pamatota.
Truksnis sacīja, ka tiesas lēmums aizliedz viņam ieņemt deputāta amatu domē šajā sasaukumā par nenotikušu komandējumu uz Daugavpili 2016. gadā, tomēr viņš turpināšot darbu jūrmalnieku labā un noteikti piedalīšoties arī nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 9. pantā ir teikts, ka domes vēlēšanām nevar pieteikt par kandidātiem un domē nevar ievēlēt citastarp personas, kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās, un personas, "kuras ir sodītas par smagu vai sevišķi smagu noziegumu, izņemot personas, kuras ir reabilitētas vai kurām sodāmība dzēsta vai noņemta". Truksnis Krimināllikuma izpratnē ir sodīts par mazāk smagu noziegumu.
Ievēlēšanai par Jūrmalas domes priekšsēdētāju varētu virzīt līdzšinējo Trukšņa vietnieci Ritu Sproģi (ZZS/LZP), liecina neoficiāla informācija.
Autors: LETAGatis Truksnis. Jūrmala. Foto: Paula Čurskte/LETA