Vācijas parlamenta augšpalāta Bundesrāts šodien apstiprināja likumprojektu, kura mērķis ir daļēji ierobežot pieaugošo patvēruma meklētāju skaitu.

Tiesa, to patvēruma lūdzēju skaits no Moldovas un Gruzijas, kas atzīti par bēgļiem, nav liels. Šī gada pirmajā pusē par bēgļiem tika atzīts nepilns 0,1%.

Saskaņā ar jauno klasifikāciju migranti no Moldovas un Gruzijas varēs vērsties tiesā, ja migrācijas dienests atraidīs viņu lūgumus pēc patvēruma, taču lēmums būs jāgaida ārvalstīs. Līdz šim šādi noteikumi attiecās uz visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, Ganu, Senegālu, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Ziemeļmaķedoniju, Albāniju, Kosovu un Melnkalni.

Pašreiz vairāk nekā 15% no noraidītajiem patvēruma lūgumiem Vācijā nāk no cilvēkiem no Gruzijas un Moldovas, atklāja īpašais pārstāvis migrācijas nolīgumu jautājumos Joahims Štamps.

Bundesrāta lēmums kalpos par pamatu sadarbības izvēršanai ar Moldovu un Gruziju jaunā līmenī, slēdzot vienošanās par migrāciju un ievērojami samazinot nelegālo migrāciju, sacīja Štamps.

Vienlaikus Vācija plāno uzlabot ar šīm valstīm noteikumus par sezonas strādniekiem un veicināt partnerību izglītības jomā.

Vācijas iekšlietu ministre Nensija Fēzere gatavojas pirmdien apmeklēt Tbilisi, kur plānots apspriest arī potenciālo vienošanos migrācijas jautājumā, kas atvieglotu atraidīto patvēruma meklētāju deportēšanu uz Gruziju un atvieglotu Gruzijas pilsoņiem iebraukšanu Vācijā komerciālos nolūkos.

Vācija vēlas piesaistīt darbaspēku no Gruzijas un Moldovas, sevišķi, veselības aprūpē.