Jaunajā raidījumā “Zaļi maldināts?”, kuru vada biologs un žurnālists Māris Olte, kopā ar dziedātāju Katrīnu Gupalo un Edgaru Vilcānu devās uz vienu no neskaitāmajiem lielveikaliem, lai iegādātos vistas gaļu, un novērotu - pēc kādiem kritērijiem viņi izvēlas šīs pārtikas grupas produktus, un vai viņus nemulsina uz iepakojumiem atrodamie uzraksti, kuri apgalvo, ka viņu izvēlētā vistas gaļa ir bez antibiotikām, videi draudzīga un vai šie uzraksti nav tikai reklāmas triks?
"Tas protams, izsauc tādu negatīvu rezonansi, ja uzrakstam "audzēts bez antibiotikām", tātad cits ir ar antibiotikām! Nē, tā nav, tas ir tāds, es teiktu, sava veida reklāmas vai sevis parādīšanas triks." stāsta PVD dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Evita Leitāne.
Videi draudzīga pārtika - kāpēc un kā?
Mūsu ikdienā izvēlēta pārtika ietekmi uz vidi atstāj dažādos veidos:
- tiek iznīcinātas dabas teritorijas, lai tās atbrīvotu lauksaimniecībai,
- ražošana rada siltumnīcas efekta gāzes, kas pastiprina klimata pārmaiņas,
- piesārņojumu rada arī pārvadāšana un uzglabāšana,
- lauksaimniecības lauki lielākoties tiek apstrādāti ar sintētiskajiem minerālmēsliem un pesticīdiem, kas, nokļūstot dabā, tai kaitē,
- preču iepakojums ātri vien pārvēršas atkritumos.
Tomēr ir jāēd. Kā orientēties tirgū un kā izvēlēties pārtiku tā, lai neizēstu robu zemeslodē?
Raidījuma žūrija iesaka:
- izvēlēties vietējo produkciju – tās pārvadāšanai tērēts mazāk degvielas,
- ēst sezonālu pārtiku. Piemēram, tomāti ziemā ir pieejami tikai siltumnīcās, kuru apsildīšana prasa lielus energoresursus un rada piesārņojumu,
- videi draudzīgākā pārtika būs ar ES bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu. Tās audzēšanai ir īpaši noteikumi, kuru izpilde tiek rūpīgi kontrolēta.
- pērc tik, cik apēdīsi. Jo videi visnedraudzīgāk ir izaudzēt pārtiku, to transportēt, uzglabāt, tirgot, lai beigās izmestu miskastē.
- domas par to, vai gaļas un pienu produktu aizstāšana ar augu izcelsmes produktiem ir videi draudzīga vai tomēr ne, dalās.
Mulsinošs ir uzraksts “bez konservantiem” uz produktiem (piemēram, tomātu mērces), kuru sastāvā minēts gan sāls, gan cukurs. Ja vecmāmiņa visu konservēja ar sāli un cukuru, vai tad tie neskaitās konservanti? Izrādās, nē – tie nav konservantu sarakstā. Tie ir pārtikas produkti. Ļoti vienkārši sakot – konservanti ir tikai tie, kuriem dzīvē ir viena funkcija – konservēt. Bet, ja sāls un cukurs rūpējas arī par garšu, ne tikai par saglabāšanu, tad jau tie ir pārtikas produkti.
Nākas atzīt un atgādināt, ka ne vienmēr videi draudzīgs ir tas pats, kas veselīgs. Piemēram, bioloģiski ražoti saldumi būs videi draudzīgāki nekā “parastie”, tomēr arī tos vajadzētu ēst ar apdomu, jo aizraušanās ar cukuru nav īpaši veselīga. Tātad – videi draudzīga pārtika neatrisinās visas jūsu problēmas.
Kurās vistās ir antibiotikas?
Latvijā tirdzniecības vietās nedrīkst paradītas vistas gaļa (vai jebkura cita gaļa) ar antibiotiku atliekvielām. Bioloģiski audzētā vista ar biolapiņu, vista ar uzrakstu “audzēts bez antibiotikām” vai visparastākā vista bez nekādam īpašām norādēm – nevienā no tām nedrīkst būt antibiotiku atliekvielas. Vai tas nozīmē, ka vispār nedrīkst lietot antibiotikas? Nē. Pie noteiktām diagnozēm vistas drīkst ārstēt ar antibiotikām, stingri ievērojot zāļu lietošanas noteikumus. Taču, ja to pēc tam plānots lietot pārtikā, pēc antibiotiku kursa beigām jānogaida periods, kurā antibiotikas no vistas ķermeņa izdalās. Un tikai tad šo vistu drīkst nokaut un tirgot lietošanai pārtikā.
Ko tad nozīmē “Audzēts bez antibiotikām” uz iepakojuma? Vai tas ir atgādinājums par kaut ko pilnīgi pašsaprotamu? Ne gluži. Tas nozīmē, ka savas dzīves laikā konkrētā vista ne reizi nav ārstēta ar antibiotikām. Visticamāk tas nozīmē, ka vista audzēta labos apstākļos un saņēmusi gana veselīgu uzturu, kas palīdz izvairīties no slimībām. Ja uzraksta par antibiotikām nav, tad mēs to nezinām – varbūt ir slimojusi un ārstējusies, varbūt nav. Bet pilnīgi noteikti atliekvielu gaļā vairs nav. Latvijā to kontrolē Pārtikas un Veterinārais dienests.
Vai antibiotiku nelietošana vispār var tikt uzskatīta par videi draudzīgāku praksi? Jā. Antibiotikas, kas pēc tam nonāk vidē (piemēram, caur notekūdeņiem), rada antimikrobiālo rezistenci. Jeb, vienkārši sakot – sliktās baktērijas iepazīst antibiotiku un pierod pie tās. Līdz ar to – nākamreiz, lai slikto baktēriju iznīcinātu, nepieciešama lielāka deva. Pēc tam vēl lielāka. Līdz pienāk brīdis, kad sliktā baktērija ir tā uztrenējusies, ka antibiotika to vairs nevar iznīcināt vispār.
Labā ziņa ir tā, ka mēs ēdam vairākas reizes dienā. Tas nozīmē, ka lēmumu – ēst videi draudzīgi vai vides aspektus neņemt vērā – mēs varam pieņemt vairākas reizes dienā. Un lēmums ēst videi draudzīgāk kaut tikai vienā ēdienreizē jau būtiski samazinās mūsu negatīvo ietekmi uz vidi.
Vairāk skaties:
- Vai vegānisks saldējums vispār ir saldējums?
- Kā Latvijas iedzīvotāji izprot jēdzienu - videi draudzīga pārtika?
Uzraksts uz vistas gaļas iepakojuma Foto: 1188play ekrānšāviņš