Ik pa laikam jau sazināmies, kaut kādas bildes viens otram pārsūtam un parādu sižetus no televīzijas, bet jāsaka, ka lieli plāni attiecībā uz viņu man nav.

Jā, simpātiska meitene, tai brīdī bija baigi forši, iepatikās man viņa. Un nav jau tā, ka nepatīk arī tagad, bet konkrētu plānu šai brīdī man nav, esmu tos mazliet atlicis uz vēlāku laiku. Pasīvu kontaktu mēs uzturam, tas gan.

Tas bija pa īstam vai abi tomēr spēlēja kamerām? "Viņa bija tieši tāda pati arī tad, kad nebija kameras. Kad mēs tovakar ielīdām tai bārā, mēs tur sēdējām, viņa bija aiz bāra letes un kaut kā tas sākās. Es noskatījos, ka tāda simpātiska meitene. Lolita iestarpināja, ka es esot motociklists, un tad viņa vispār atplauka, sakot, ka tas ir viņas dzīve sapnis. Tad viņa mums pievienojās un mēs sākām tērzēt. Bet jā, man šķita, ka viņa ir patiesa, viņa nespēlēja kamerām."

Raidījumā izskanēja, ka Moņa varētu atbraukt uz Latviju uz Jauno gadu. Kā tad tur īsti ir? "Uz Jauno gadu nē, man bija doma drīzāk uz janvāri, jo šajā periodā es esmu ļoti noslogots ar mūzikas darbiem un pasākumiem. Man vienkārši šobrīd nav laika pievērsties nekam citam. Tas tiešām varētu būt janvārī, kad man ir mazliet brīvāks, vai pat vēl vēlāk. Paskatīsimies, varbūt vasarā mēs ar motocikliem varētu kaut kur aizbraukt, kādā izbraucienā."

Frīdis šim jaukajam stāstam neliek punktu, bet gan daudzpunkti. "Neko nevar zināt..." noslēpumaini izsakās Frīdis.

Frīdis par šo iespēju ir sajūsmā. Viņš ne viens uz simts procentiem izbaudījis Uzbekistānas sniegtās iespējas, bet izveidojušās arī jaunas draudzības: "Kolosāls brauciens. Mēs arī pēc šova turpinām satikties. Kopā skatījāmies arī trešo epizodi. Lolita bija uztaisījusi plovu uzbeku gaitā, mēs iegriezām kārtīgu ballīti – tā, kā protam – atkal līdz pieciem vai sešiem rītā. Mēs uzturam regulāri kontaktus, viens par otru turam rūpi, pastāstam par mūsu ikdienu un darbiem. Mēs esam aizvien vēl kopā."