Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Vai proti atpazīt insulīna rezistenci?

Foto: Gardie Design & Social Media Marketing, Unsplash.com

Foto: Gardie Design & Social Media Marketing, Unsplash.com

Insulīna rezistence ir ļoti izplatīta mūsdienu veselības problēma, par kuru vairums cilvēku pat nenojauš. Šī problēma bieži iet roku rokā ar aptaukošanos, un kā liecina statistikas dati, vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju ir konstatēts liekais svars. Šajā rakstā, kopā ar Premium Medical uztura speciālisti Zandu Mihailovsku, aicinām iedziļināties jautājumā par insulīna rezistenci un kā to laikus atpazīt?

Kas ir insulīna rezistence?

Kaut gan insulīna rezistences attīstības visi iemesli nav līdz galam zināmi, ārsti ir nonākuši pie secinājuma, ka galvenie rezistences cēloņi ir iedzimtība, mazkustīgs dzīvesveids un liekais ķermeņa svars. Mūsdienu cilvēka dzīvesveids liecina, ka vairums sabiedrības uzturā lieto ļoti lielu daudzumu vienkāršos jeb rafinētos ogļhidrātus, kas veicina strauju cukura līmeņa paaugstināšanos asinīs. Rafinētie ogļhidrāti, ko cilvēks uzņem uzturā ar tādiem produktiem kā baltmaize, makaroni, saldie gāzētie dzērieni, gatavās mērces u.tml., veicina vielmaiņas traucējumus. Pārmērīgi lietojot šos produktus, organismam ir nepieciešams vairāk insulīna, lai sabalansētu cukura līmeni asinīs. Kā rezultātā aizkuņģa dziedzeris sāk izdalīt lielu daudzumu insulīna, lai aizvadītu glikozi uz šūnām, kur tā kalpo par enerģijas avotu. Laika gaitā ar pastiprinātu insulīna ražošanu vairs nepietiek, organisma šūnas nespēj insulīnu atbilstoši izmantot, bet cukurs asinīs turpina arvien paaugstināties, tādējādi attīstot insulīna rezistenci jeb audu nejutīgumu pret insulīnu. Vienkāršiem vārdiem sakot, insulīna rezistence ir stāvoklis, kad organisma šūnas nepareizi reaģē uz insulīnu asinīs, traucējot šūnu metabolismu.

Insulīna rezistences simptomi

“Insulīna rezistence neliek par sevi manīt ar spilgtiem simptomiem. Par rezistences iespējamību visbiežāk liecina liekais svars, tomēr arī cilvēkiem ar veselīgu svaru nav izslēgta insulīna rezistences iespējamība,” skaidro Premium Medical uztura speciāliste. Pārsvarā insulīna rezistences gadījumā cilvēki sūdzas par grūtībām samazināt svaru, izteiktu nogurumu un kāri pēc dažādiem našķiem.

Biežāk sastopamie rezistences simptomi ir:

  • Palielināts vidukļa apkārtmērs
  • Tumši plankumi uz cirkšņiem, padusēs vai uz kakla
  • Augsts triglicerīdu līmenis un zems labais holesterīns
  • Paaugstināts insulīna līmenis asinīs
  • Paaugstināts tauku īpatsvars aknās
  • Neizskaidrojams svara pieaugums un grūtības zaudēt svaru
  • Augsts asinsspiediens
  • Podagra
  • Palielināta apetīte, īpaši uz saldumiem
  • Miegainība pēc ar ogļhidrātiem bagātas maltītes

Tomēr jāņem vērā, ka šie simptomi ir ļoti nespecifiski, un, lai pa īstam konstatētu insulīna rezistenci, ir jāvēršas pie speciālista.

Kad laiks apmeklēt ārstu un kā rīkoties?

Lai pasargātu sevi no insulīna rezistences riska, visa pamatā ir veselīga dzīvesveida pamatprincipi. Tieši tādi ar dzīvesveidu saistīti faktori kā neveselīgs uzturs, mazkustīgums un smēķēšana, palielina insulīna rezistences risku. Kā norāda Zanda Mihailovska: “Strādājot ar pacientiem, galvenā kļūda, ko novēroju, ir gan riska faktoru, gan laboratorisko izmeklējumu rezultātu ignorēšana gadījumos, kad izmaiņas nav pietiekami nozīmīgas. Dzīvesveida maiņa nav viegls uzdevums, īpaši, ja ikdiena cilvēkam piespēlē dažādas vairāk un mazāk sarežģītas situācijas.” Cilvēka dabā ir meklēt vieglāko variantu, un šajā gadījumā tā ir medikamentu lietošana. “Ne vienmēr vēlamajam rezultātam pietiek ar dzīvesveida maiņu, tādēļ būtiski konsultēties ar nozarē kompetentu ārstu, kas noteiks, kāda terapija ir vispiemērotākā. Tomēr cilvēks, kurš vēlas notievēt un uzturēt slaidu figūru, nevar paļauties tikai uz medikamentiem, ir jāsakārto pamatlietas, kas attiecas uz veselīgu dzīvesveidu, skaidro speciāliste.

Ja ir aizdomas par insulīna rezistenci, noteikti ieteicams veikt laboratoriskos izmeklējumus un noskaidrot, vai problēma tiešām pastāv. Ja tā tiek apstiprināta, ārsts noteiks vēlamo terapiju atkarībā no konkrētās situācijas.

Foto: Gardie Design & Social Media Marketing, Unsplash.com

Foto: Gardie Design & Social Media Marketing, Unsplash.com

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas