Igaunijā 59% respondentu uzskata, ka ir jārīko pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, savukārt 56% aptaujāto pauduši pārliecību, ka premjerministram Kristenam Mihalam būtu jāatkāpjas, liecina pēc Sabiedrības pētījumu institūta pasūtījuma veiktas aptaujas rezultāti.

Aptaujā 59% respondentu uz jautājumu, vai būtu jārīko parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, izvēlējās atbildi "jā" vai "drīzāk jā", savukārt 32% teica "nē" vai drīzāk nē".

Lielāks atbalsts pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanai ir opozīcijā esošo partiju atbalstītāju vidū.

Sabiedrības pētījumu institūta aptaujās jautājums par pirmstermiņa vēlēšanu nepieciešamību ir uzdots arī agrāk. Iepriekšējā reize, kad vairākums respondentu atbalstīja pirmstermiņa vēlēšanas, bija 2023.gada novembrī, kad 55% aptaujāto pauda atbalstu tādai iespējai.

Šoreiz aptaujā tika jautāts, vai iedzīvotāju atbalstītu, ka Igaunijā tiek ieviesta līdzīga sistēma, kāda ir Latvijā, kad pirmstermiņa vēlēšanas var izsludināt pēc tam, kad 10% balsstiesīgo ir ierosinājuši referendumu par parlamenta atlaišanu. 59% respondentu atbalstītu tādu ieceri, 27% bija pret, savukārt 13% nebija konkrēta viedokļa.

Mihala, kurš ir valdošās Reformu partijas līderis, demisiju pirms jaunas valdības veidošanas atbalstīja 56% aptaujāto, bet 52% pauda pārliecību, ka Mihalam vajadzētu atkāpties un jaunu valdību neveidot.

Pēc Sabiedrības pētījumu institūta pasūtījuma kompānija "Norstat" 13.martā tiešsaistē aptaujāja 1000 pilngadīgu iedzīvotāju.

Jau vēstīts, ka Igaunijas līdzšinējās valdības koalīcijas partneres - Reformu partija un "Igaunija 200" - sestdien sāks sarunas par jaunu valdošās koalīcijas līgumu, kas nepieciešams pēc sociāldemokrātu izslēgšanas no koalīcijas.

Abu liberālo partiju valdes trešdien vienojās par oficiālām sarunām, kas varētu turpināties divas nedēļas.

Šķelšanās līdzšinējā valdības koalīcijā kļuva publiska pagājušajā nedēļā, kad reformisti un "Igaunija 200" asi kritizēja sociāldemokrātus. Reformu partija pieļāva, ka situācija beigsies ar sociāldemokrātu izslēgšanu no koalīcijas.

Pirmdien koalīcijas padomes sēdē sociāldemokrāti tika izslēgti no koalīcijas, bet Reformu partija un "Igaunija 200" gatavojas izstrādāt jaunu koalīcijas līgumu. Savukārt otrdien prezidents Alars Kariss pēc premjerministra ierosinājuma no amata atbrīvoja visus četrus sociāldemokrātu ministrus.

Reformu partijai un partijai "Igaunija 200" ir minimāls vairākums parlamentā - tās var rēķināties tikai ar 52 deputātu balsīm. Rīgikogu ir pavisam 101 deputāts.

Reformu partija, "Igaunija 200" un sociāldemokrāti izveidoja koalīciju pēc 2023.gada martā notikušajām parlamenta vēlēšanām. Līdz tam kopš 2022.gada jūlija sociāldemokrāti bija valdošajā koalīcijā kopā ar Reformu partiju un nacionālkonservatīvo partiju "Tēvzeme".

2024.gada jūlijā Mihals nomainīja premjerministra amatā Kaju Kallasu, jo viņa tika izvirzīta Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstās pārstāves amatam. Valdībā tika nomainīti vairāki ministri. Septembrī Mihals tika ievēlēts par Reformu partijas priekšsēdētāju.

Kopš 2023.gada beigām popularitātes reitingu līdere ir parlamenta opozīcijā esošā "Tēvzeme", savukārt Reformu partijas un "Igaunija 200" reitings samazinās.

Kārtējās parlamenta vēlēšanas Igaunijā gaidāmas 2027.gada pavasarī.