Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Satiksmes ministrija (SM) trešdien ikgadējās sarunās vienojās par nepieciešamo papildu finansējumu valsts vietējo autoceļu un tranzītielu atjaunošanai un uzturēšanai, sabiedriskā transporta pieejamībai un pasta pakalpojumu nodrošināšanai reģionos, aģentūru LETA informēja LPS pārstāvji.

LPS norāda, ka puses vienojās par nepieciešamību valsts budžetā paredzēt papildu 6,15 miljonus eiro, lai nodrošinātu šī brīža situācijai atbilstošu tranzītielu uzturēšanas un būvniecības līdzfinansējuma apmēru.

Ņemot vērā Ministru kabineta un LPS vienošanās - domstarpību protokolā noteikto, SM sadarbībā ar pašvaldībām ir izstrādājusi jaunu politiku tranzītielu finansēšanā, kas uzlabos to tehnisko stāvokli.

Jaunā pieeja paredz, ka turpmāk visām tranzīta ielām ar 500 transportlīdzekļu intensitāti valsts budžeta līdzfinansējums brauktuves ikdienas uzturēšanai būs 75% apmērā. Būtisku vietu savienojošām tranzīta ielām ar 1200 transportlīdzekļu intensitāti diennaktī valsts budžeta līdzfinansējums brauktuves dilumkārtas atjaunošanai būs 75%, norāda LPS.

Savukārt būtisku vietu savienojošām tranzīta ielām ar 1200 transportlīdzekļu intensitāti diennaktī būvniecībai, tostarp tajā ietilpstošā tilta vai pārvada pārbūvei, atjaunošanai - 50% apmērā.

Tāpat sarunās panākta vienošanās, ka SM pieprasīs valsts budžetā papildu 20 miljonus eiro gadā valsts vietējo autoceļu sakārtošanai turpmākajos trīs gados.

Lai atjaunotu valsts vietējos autoceļus, ik gadu jāiegulda vismaz 40 miljoni eiro, tomēr patlaban šim mērķim no valsts budžeta paredzēti vidēji 26 miljoni eiro gadā, norāda LPS.

Sarunās puses vienojās arī par valsts vietējo autoceļu uzturēšanu. Plānots veikt izmaiņas normatīvos aktos, paredzot īpašu autoceļu uzturēšanas kārtību tiem autoceļu posmiem, pa kuriem pārvietojas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju un pašvaldību transportlīdzekļi, izpildot skolēnu pārvadājumus.

Attiecīgi uzturēšanu veiks ne vien atbilstoši autoceļam piemērotajai klasei, bet atbilstoši sociālajam nozīmīgumam, kur galvenokārt ceļa uzturēšana jāveic prioritāri tā, lai nodrošinātu skolēnu pārvadājumus un sabiedriskā transporta kustību.

Puses diskutēja arī par turpmāko mērķdotāciju politiku pašvaldību autoceļiem un ielām 2025.gadam.

LPS informē, ka pēdējos divos gados noteiktais finansējums pašvaldībām neatbilst noteiktajai proporcijai starp valsti un pašvaldībām, rezultātā pašvaldībām finanšu līdzekļi piešķirti par 6,4 miljoniem eiro mazāk, nekā noteikts Autoceļu likumā.

Savienībā pauž, ka mērķdotāciju kopējam apjomam patlaban nav noteiktu kritēriju, to paredzot pēc valsts budžeta iespējām, tomēr ir noteikti mērķi, kur jāiegulda finanšu līdzekļi, bet nav definēts virsmērķis un minimālais līdzekļu apjoms, ko valsts ar mērķdotāciju piešķiršanu cenšas panākt.

LPS sarunās uzsvēra, ka nekavējoties jānovērš arvien pieaugošā disproporcija, palielinot pašvaldību daļu līdz tiek sasniegts 2008.gada finansējuma apjoms.

Diskutējot par skolu tīkla reformas virzību, LPS un SM vienojās turpināt sadarbību prioritāri sakārtojamo autoceļu posmu noteikšanā. Minētajā reformā būs nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļu autoceļu remontdarbiem, jo galvenokārt būs jāatjauno sliktā stāvoklī esošie valsts reģionālie un vietējie autoceļi ar grants segumu, lai panāktu skolēnu drošu nokļūšanu mācību iestādēs, atzīmē LPS.

Tāpat puses secināja, ka pašreizējais bāzes finansējums rada nopietnus riskus sabiedriskā transporta pieejamībai.

LPS norāda, ka joprojām saglabājas tendence, ka valsts budžeta bāzē neiekļauj finansējumu valsts uzņemto saistību segšanai jeb noslēgto līgumu izpildei, papildinot, ka patlaban pasažieru pārvadājumiem ar sabiedrisko transportu trūkst 14,71 miljoni eiro. Diskusijās puses vienojās, ka SM kopā ar Autotransporta direkciju sagatavos informatīvo ziņojumu par veicamajiem pasākumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu papildu finansējuma piesaistei 2024.gadā.

Tāpat LPS Tautsaimniecības komitejā šī gada septembrī SM sniegs aktualizētu informāciju par papildu nepieciešamā finansējuma apmēru 2025.gadā.

Savukārt saistībā ar sabiedriskā transporta pakalpojumu jauno tarifu ieviešanu, LPS uzsvēra, ka tas daudzviet ietekmējis arī skolēnu pārvadājumus, radot papildu finanšu slogu, tāpēc puses vienojās kopīgi izstrādāt pamatojumu papildu finansējuma pieprasījumam 2024.gadam sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā un to izmaiņām skolu tīkla reformas ietekmē.

LPS sarunās arī atzīmēja VAS "Latvijas pasts" izstrādāto jauno stratēģiju, kur savienība uzsvēra, ka ir svarīgi runāt ar katru pašvaldību individuāli un vienoties par pasta nodaļu tīklu konkrētajā teritorijā, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību iedzīvotājiem un rastu risinājumu pasta norēķinu sistēmās.

Vienlaikus LPS aicina SM definēt "Latvijas pasta" nefinanšu mērķus, lai mazinātu pasta nodaļu tīkla pārskatīšanas ietekmi uz pasta pakalpojumu saņēmējiem un nodrošinātu pasta norēķinu sistēmas darbības nepārtrauktību.

LPS ieskatā patlaban nav vienota viedokļa par mērķu rādītāju sasniegšanas iespējām saistībā ar klimata neitralitātes principu īstenošanu transporta jomā, tādēļ savienība aicina SM sākt sarunas ar Klimata un enerģētikas ministriju un Ekonomikas ministriju.

LPS nodrošinās līdzdalību darba grupās šī jautājuma risināšanai.

LETA jau ziņoja, ka trešdien notika LPS un SM ikgadējās sarunas, kurās puses diskutēja par pašvaldībām būtiskiem jautājumiem autoceļu, sabiedriskā transporta, pasta pakalpojumu un birokrātiskā sloga mazināšanas jomā.