Pixabay.com/
Kristietībā Vasarsvētki ir trešie nozīmīgākie svētki pēc Lieldienām un Ziemassvētkiem. Tā ir diena, kas tiek svinēta piecdesmit dienas pēc Lieldienām, svētdienā, un tajā piemin Svētā Gara nolaišanos pār Jēzus Kristus mācekļiem, kas bija sapulcējušies piecdesmitajā dienā pēc Jēzus augšāmcelšanās. Ticīgie šos svētkus uzskata par Kristīgās baznīcas dzimšanas dienu un tā svētku simbols ir balts balodis, kas nolaižas pār mums no debesīm. Putna spārnu pieskāriens simbolizē to, ka arī katra cilvēka personīgajā dzīvē nav cita spēka gara kā tikai Dieva gars. Vēl viens šo svētku asociatīvais simbols ir meiju smarža un šis simbols atspoguļojas dažos arī mūsu pašu latviskajos ticējumos, kas veltīti tieši Vasarsvētkiem.
Vasarsvētku ticējumi:
- ja pērkons rūc pirms Vasarsvētkiem – būs auglīga vasara;
- šīs dienas rītā agri jāiet uz upi mazgāties, kas tek pret rītiem, lai nekad neaizgulētos un nenāktu miegs;
- ja gribas uzzināt pretinieku, agri no rīta upes ūdenī jāmet sudraba vai vara monēta, neatskatoties jāiet atpakaļ mājās un jāliekas atkal gulēt. Kurš sapnī naudu no avota izņem, tas būs precinieks;
- svētkos jāiet baznīcā, tad esot svētība;
- puķes un meijas jāliek pie katras gultas - veselībai, labklājībai un labai saimniekošanai;
- Vasarsvētkos nedrīkst ēst gaļu, jo tad lopi sprāgstot;
- kas Vasarsvētku meijas velk gar zemi, tas dabū kašķi.
Kas jāizdara sestdienā pirms Vasarsvētkiem?
Agrākos laikos Vasarsvētku sestdienā tie, kam bija tāda iespēja, tīrīja sētu, sakopa istabas, slaucīja pagalmu, izpušķoja māju un pagalmu ar bērziem, ievu un pīlādžu ziediem un citiem zaļumiem. Meijas lika mājas durvju priekšā, pie klēts durvīm, pie vārtiem, nesa istabā, klētī, kūtī, rijā. Meijas un puķes lika pie katras gultas. Iesakām pie šīm tradīcijām turēties, veicot mājas ģenerāltīrīšanu. Lūk, uzkopšanas plāns šim darbam. Sanes mājās skaistos ziedus no Latvijas pļavām un meijas zaru, lai ticējums piepildās un ir veselība, labklājība un laba saimniekošana.
Pixabay.com/