Ventspils pašvaldībai ierobežota finansējuma apstākļos neviennozīmīgi vērtējamā Jāņa Fabriciusa pieminekļa demontāžai vai pārvietošanai līdzekļi pagaidām nebūtu jātērē, šādu viedokli pauda Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

Ventspils domes administrācija ir saņēmusi 14. Saeimas deputāta Artūra Butāna (NA) un biedrības "Publiskās atmiņas centrs" vēstules ar aicinājumu šo pieminekli demontēt. Tikmēr neviena ventspilnieka iesnieguma, kas paustu vēlmi nojaukt šo pieminekli, pašvaldības rīcībā neesot. Vītoliņš sacīja, ka dome iepazīsies ar vēstulēm pievienotajiem materiāliem, izvērtēs šo jautājumu un izlems, kā rīkoties turpmāk.

Pēc Ventspils mēra vārdiem, piemineklis līdz šim nav nojaukts, jo to neprasot pirms pāris gadiem pieņemtais likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" un no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi ar demontējamo objektu sarakstu. Minētajā sarakstā nav uzskaitīts neviens Ventspilī esošs piemineklis, piebilda Vītoliņš.

Ventspils pašvaldības rīcībā gan esot Ventspils muzeja sniegtais Fabriciusa darbības novērtējums, kas nav viennozīmīgs.

Piemineklis Fabriciusam tika atklāts 1954.gada, tā autors ir tēlnieks Jānis Zariņš. "Fabriciusa politiski ideoloģiskie uzskati un darbība ir pretrunīgi vērtēta, vienlaikus viņš ir spilgts un raksturīgs piemērs sava laika personībām, kurai sociālā izcelsme radikālu pārmaiņu laikos lika meklēt savu, kreisi orientētu dzīves ceļu. Viņa militārā darbība pret Latviju vērtējama kā pastarpināta - 1918.gada novembrī-decembrī Fabriciuss bija Padomju Krievijas 7.armijas kreisā kaujas iecirkņa komisārs. Fabriciusa uzdevums bija nevis vadīt kaujas vai tajās piedalīties, bet politiskā ziņā "pieskatīt" šī iecirkņa un vienlaikus 2.Novgorodas strēlnieku divīzijas komandieri agrāko cara ģenerāli Mihailu Vasiļjevu. 2.Novgorodas strēlnieku divīzija 1918.gada decembrī piedalījās Latvijas ziemeļaustrumu daļas ieņemšanā, šeit Fabriciusam bija zināma loma kā attiecīgās divīzijas komisāram, bet nekādas kaujas šajās teritorijās nenotika. Fakts par Fabriciusa tiešu dalību Inčukalna kaujā pret Latvijas zemessargiem vēsturnieku pētījumos nav apstiprinājies un ir vēlāk Fabriciusam piedēvēts "varoņdarbs". 1919.gada pavasarī Fabriciuss no Baltijas tika atsaukts un turpināja savas gaitas citās Krievijas pilsoņu kara frontēs," esot teikts muzeja atzinumā.

Vītoliņš atzina, ka attieksme pret Fabriciusa pieminekli nekad nav bijusi viennozīmīga - diskusija par to, ka šo pieminekli vajag demontēt, pirmoreiz vietējā presē bijusi 1991.gada nogalē, pēc tam, kad bija nojaukts piemineklis Ļeņinam pilsētas centrā. Vairākums pilsētnieku esot uzskatījuši, ka tas saglabājams, uzsverot faktu, ka Fabriciuss ir novadnieks, "kas spējis izveidot apbrīnas vērtu militāru karjeru", klāsta pašvaldība. "Padomju okupācijas gados piemineklis Jāņu naktī nereti bija izrotāts ar ozollapu vainagu. Līdz ar to bija vērojama savdabīgi jaukta attieksme pret novadnieku - latvieti un cīnītāju par komunisma ideāliem, kurā oficiāli pozitīvais vērtējums savienojās ar nacionālām, pretpadomju izpausmēm," komentēja Vītoliņš.

Mēra skatījumā, tādējādi piemineklis Fabriciusam ir ne tikai piemiņa konkrētam cilvēkam, "tā ir liecība ilgajam padomju okupācijas laikam, kas liek atcerēties un pārdomāt, cik dažādi komunistiskā ideoloģija ir ietekmējusi cilvēku likteņus. Vienlaikus tam ir noteikta vēsturiska un arī mākslinieciska vērtība, un tas uzlūkojams par noteikta laikmeta kultūrvēsturisku objektu". Pēc Vītoliņa vārdiem, "Latvijā tieši totalitāriem režīmiem (īpaši - padomju) raksturīga nekritiska un agresīva pagātnes liecību, tajā skaitā pieminekļu, iznīcināšana".

Mēra ieskatā, piemineklis ir nevis padomju okupācijas laika slavinājums, bet "konkrēts, uzskatāms atgādinājums par Latvijas sarežģīto vēsturi, par neatkarīgas Latvijas vēstures tumšajiem posmiem", bet, "iznīcinot nepatriotiskas, neatkarīgas Latvijas idejiskām nostādnēm svešas, bet vienlaikus reālo vēsturi atspoguļojošas un atgādinošas liecības, pastāv risks sabiedrībā aizmirst patieso vēsturi".

Ventspils pašvaldība esot gatava organizēt iedzīvotāju aptauju, ja konkrētā jautājuma aktualitāte to prasīs, lai nodrošinātu iedzīvotāju viedokļu un interešu pilnvērtīgu pārstāvību turpmākajos lēmumos.

Mērs uzsver, ka pašlaik Ventspils pašvaldībai ir pietiekami daudz izaicinājumu, lai rastu finansējumu nākamā gada budžeta vajadzībām, tai skaitā, lai rūpētos par iedzīvotāju drošību apdraudējuma gadījumā, finansējumu pedagogiem, atbalstu senioriem un citām vajadzībām, tādēļ pašvaldībā neuzskata, ka pagaidām būtu jātērē līdzekļi neviennozīmīgi vērtētas vēsturiskas personas pieminekļa nojaukšanai vai pārvietošanai.

Kā vēstīts, arī Nacionālā apvienība vērsusies Latvijas Okupācijas muzejā un Latvijas Kara muzejā, lai no speciālistiem un vēsturniekiem gūtu atzinumus par Fabriciusa personību un vēsturiskajām darbībām, kā arī piemineklī attēloto agresorvalsts militāro formastērpu. Saņemti apliecinājumi par Fabriciusa augsta mēroga militārajām darbībām pret Latvijas valsts neatkarību un NA vērsusies domē ar iesniegumu, aicinot pašvaldību pieminekli demontēt, kā to nosaka likums "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā".

"Pieminekļu jautājumā svarīgi vadīties pēc oficiāliem faktiem, nevis emocijām. Atzinumos saņemtie fakti ir nepārprotami - Fabriciuss ir ieņēmis būtisku lomu cīņās pret Latvijas valstiskumu, un likums šādus pieminekļus aizliedz eksponēt. Mums jādemonstrē jaunajai Latvijas paaudzei, ka mums nav ne kopīgas vēstures, ne kopīgas nākotnes ar Krievijas varas aizstāvjiem Latvijā," paudis Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).