Laulību ceremonijas vieta bieži vien ir viena no svarīgākajām sastāvdaļām, lai Tavs maģiskais mirklis būtu pasakains. STV kampaņas “Jāvārds, kas dzīvo sirdī” dalībniece Monta padalījās ar savas vietas vēsturisko nozīmi un sajūta, ka šī ir īstā un vienīgā baznīca, kurā solīt viens otram mūžīgu mīlestību.
“Ar savu vīru kopā esam piecus gadus, bet precējušies divus. Apprecējāmies 2021. gada 21. maijā. Ļoti gribēju ceriņu laikā. Bet..... pie tā vēl atgriezīšos. Mēs esam no Liepājas puses. Kad sākām plānot kāzas Covids vēl nebija tā izplatījies, bet kāzu laikā viss bija strauji jāpārplāno, atsakoties no svinībām divu dienu garumā kopā ar visiem radiem un draugiem. Ja godīgi, tas bija ideāli. Zinājām, ka noteikti laulāsimies baznīcā, bet pilsētā esošās lielās un greznās nav īsti priekš mums. Tā kā mani radinieki ir no Vecpils es zināju, ka tur ir maza Ilmājas luterāņu baznīca. Devāmies apskatīt, bet augstu kalnā esošā senā celtne izskatījās pamesta, viss aizaudzis, durvis aizslēgtas. Te pēkšņi, no netālu esošās mājas kāds sirms kungs pienāk un prasa vai gribam tikt iekšā, jo viņam ir atslēga. Tā sākās mūsu neparasto kāzu stāsts. Atvērās durvis un ieraudzījām nesamākslotu skaistumu. Baznīca, kurā pat elektrības nav, bet sajūtas kas pārņēma mūs abus lika mums apsēsties. Saskatījāmies un vienbalsīgi teicām – tā ir īstā vieta. Izrādās, ka šajā baznīcā neviens nav laulāts kopš ll pasaules kara. Tā ir vienīgā baznīcā Latvijā ko luterāņi atguva atpakaļ no katoļiem caur tiesas prāvām, ar spilgtiem notikumiem apvīta baznīca. Tātad mēs būtu pirmie, kuri salaulāti te Latvijas laikā. Tas jau pirmais neparastais notikums.
Sākotnēji kā liecinieki bija plānoti mana māsa un viņas vīrs, bet diemžēl vīrs netika. Tā kā man ir vēl vecākā māsa, nolēmām, ka liecinieces būs divas māsas. Tad sākās informācijas meklēšana vai tā drīkst – izrādās drīkst. Mācītājs atzina, ka visa viņa karjeras laikā tas ir pirmais gadījums, kad liecinieces ir divas dāmas.
Te es gribu atgriezties pie ceriņiem. Esmu ceriņu skaistuma un smaržas lielākā fane. Mūsu pusē ierasts, ka maija beigās ceriņi ir izplaukuši. Bet tas gads bija ļoti vēss un līdz pat kāzu rītam nekur nebija izplaukušu ceriņu. Bet kāzu pušķis ko mana mamma bija apņēmusies sagatavot, bija paredzēts tikai no ceriņiem. Iepriekšējā vakarā ar māsu izbraukājām visas sētas, apzvanījām radus un draugus, bet nekā.... Te pēkšņi ieraugām Grobiņā pie pašvaldības policijas skaistu izplaukušu ceriņu krūmu. Un tā mans kāzu rīts sākās ar nelielu noziegumu. Ar māsu piebraucām pie policijas iecirkņa, fiksi sagriezām ceriņus un laidāmies lapās. Man bija burvīgs kāzu pušķis, kurš nenovīta teju divas nedēļas. Smējāmies, ka zagti ziedi dzīvo ilgāk, lai kalpotu kā pierādījumi.
Ceremonija bija satriecoši skaista, sveces visur, kokles skaņas (jo elektrības jau baznīcā nav) Pēc ceremonijas mācītājs ļāva kopā ar pašiem tuvākajiem dažas stundas mums uzkavēties baznīcā, lai izbaudītu noskaņu. Laulība ir pārpildīta ar mīlestību, un mēs lieliski apliecinājām, ka ne jau lielās naudas summas vai greznās svinības kāzu dienu padara īpašu. Ir vajadzīga kopīga sajūta, ka viss ir pareizi un ļoti organiski."
Ja arī Tu vēlies dalīties savās sajūtās un iespējams laimēt romantisku atpūtu diviem, sūti savu kāzu stāstu, video vai foto uz stvpirma@gmail.com.
Lasi arī:
“Mūžīgi mūžos – mēs!” Romanovu maģiskās dienas stāsts
FOTO: Kampaņas “Jāvārds, kas dzīvo sirdī!” filmēšanas aizkadri
Sūti savu kāzu stāstu un foto! Piedalies kampaņā – "Jāvārds, kas dzīvo sirdī!"
Foto: privātais arhīvs