Latvijas austrumu pirobežā Zilupē izvietoti tā saucamie "drakona zobi", kurus izmanto tanku un citas tehnikas aizkavēšanai.

Ar video, kurā redzamas dzelzbetona konstrukcijas vietnē "X" dalījies kādreizējais Ukrainas iekšlietu ministra vietnieks Antons Geraščenko.

Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija 26. jūnijā, aicināja Eiropas Savienību izbūvēt 700 kilometrus garu aizsardzības līniju gar savu robežu ar Krieviju un Baltkrieviju, lai pasargātu ES no militāriem draudiem un citām kaitīgām darbībām no Maskavas puses, ziņoja Reuters.

Valstis paziņoja, ka projekta mērķis ir aizsargāt 27 valstu un 450 miljonu iedzīvotāju bloku. Tam būs nepieciešams visu ES dalībvalstu finansiāls atbalsts.

Daži ES diplomāti ir aplēsuši, ka šādas aizsardzības līnijas izbūves izmaksas gar ES 700 kilometru garo robežu ar Krieviju un Baltkrieviju varētu būt aptuveni 2,5 miljardi eiro.

Iepriekš arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajos tīklos dalīās ar foto, kā prettanku eži dodas ceļā uz Austrumu robežu.

Otrdien, 23. jūlijā, Ministru kabinets kārtējās sēdes slēgtajā daļā apstiprināja Aizsardzības ministrijas informatīvo ziņojumu “Par prettanku sistēmām”, kas paredz ieguldījumus prettanku spējas turpmākai attīstībai.

Nacionālo bruņoto spēku arsenālā jau ir vairāki prettanku ieroči, tostarp granātšāvēju “Carl Gustaf” jaunākā modifikācija, ko Latvija 2020. gadā pasūtīja kopā ar Igaunijas partneriem.

Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku maksimāli ātru attīstību, to ilgtermiņa attīstības plānā ir paredzēts līdz 2027. gadam valsts aizsardzībā ieguldīt līdz pat 3% no iekšzemes kopprodukta.