Purvīša muzejam nav skaidrs Latvijas Muzeju padomes lēmums neatbalstīt akreditācijas piešķiršanu, tādu viedokli aģentūrai LETA pauda muzeja direktore Žanete Grende.

Viņasprāt, Muzeja padomei uz pagājušās nedēļas sēdi bija jāuzaicina arī muzeja pārstāvji, ja tika lemts par Purvīša muzeja akreditāciju. Grende atzīmēja, ka par to, ka sēde notiks, muzejs dienu iepriekš uzzināja no Latvijas Televīzijas.

"Mums ir zināms, ka Kultūras ministrijas valsts sekretāre bija sagatavojusi lēmumu akreditēt Purvīša muzeju ar zināmiem nosacījumiem. Tā ir normāla prakse, ka no sākuma muzeju akreditē un tad jāpaveic konkrēti darbi," sacīja Purvīša muzeja vadītāja.

Viņa minēja, ka iepriekšējā sēde, kas notika pagājušā gada 12.decembrī, Muzeju padomē atzina, ka Purvīša muzejs neatbilst pirmreizējās akreditācijas prasībām. Septiņi Muzeja padomes locekļi nobalsoja par, trīs - pret, savukārt seši atturējās.

Muzeja padome norādījusi, ka pirms akreditācijas saņemšanas Purvīša muzejam jāprecizē izstrādātā muzeja darbības un attīstības stratēģija. Taujāta, vai muzejam šāda stratēģija ir, Grende atbildēja apstiprinoši. Viņa uzskata, ka Muzeja padomei mainīt kādas organizācijas stratēģiju ir cenzūra.

Viņasprāt, akreditācijas komisija uzskata, ka Purvīša muzejs dara par daudz. Viņa pauda viedokli, ka padome joprojām dzīvojot vecajā muzeja definīcijā, kur muzeja galvenais uzdevums ir krāt un pētīt, savukārt Purvīša muzejs, ņemot piemēru no Imanta Ziedoņa muzeja, dara vairāk - to, ko paģērē jaunā Starptautiskās Muzeju padomes muzeja definīcija.

"Purvīša muzeja darbība ir plaša. Tas, ko mums pārmet, ir stratēģijas plašums un darīšana. Tas ir smieklīgi un netalantīgi," izteicās muzeja direktore.

Akreditācijas komisija rosinājusi muzeja krājuma komplektēšanā ievērot kritisku pieeju. Grende uzskata, ka tas ir vienīgais loģiskais priekšlikums. Viņa aicināja ņemt ērā, ka līdz šim neviens muzejs nebija pievērsies Vilhelma Purvīša personisko lietu krāšana un meklēšanai. Grende atzīmēja, ka jāveido digitālais Purvīša mantojums, katalogs, jo, piemēram, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ir tikai 99 Purvīša gleznas, taču kopumā viņš ir uzgleznojis aptuveni 2000 darbus.

"Mūsu katalogā patlaban ir 430 gleznas. Neviens līdz šim nebija rūpīgi sācis pētīt un meklēt pazudušās Purvīša 900 gleznas Vācijā. Mēs ar to nodarbojamies. Muzeja pastāvēšanas trīs gadu laikā esam piedzīvojuši milzīgu izrāvienu, bet krājums top lēni, jo iepriekš tāds nav veidots," sacīja Grende.

Viņa pieminēja, ka Latvijas Mākslas akadēmija deponējumā muzejam iedeva Purvīša spieķi, patlaban tiek meklētas citas lietas, piemēram, krāsu kastes, otas. Tāpat Purvīša muzejam sāk dāvināt gleznas, kas ir viņa skolnieku veidotie mākslinieka portreti.

"Es tiešām nesaprotu mūsu valsti - pārbirokratizācija, sapulču rīkošana, vēl kaut kā izdomāšana. Es tiešām to nesaprotu. Kopš pagājušā gada 12.decembra mēs neesam saņēmuši nevienu vēstuli. Tikpat labi varu teikt, ka Muzeju padomē nolemto uzzinu no masu medijiem," pauda Purvīša muzeja vadītāja.

Kā vēstīts, Muzeju padome pagaidām neatbalsta akreditācijas piešķiršanu Purvīša muzejam, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Pagājušajā nedēļā padome skatīja jautājumu par Purvīša muzeja pirmreizējo akreditāciju. Padome piekrita Purvīša muzeja akreditācijas komisijas slēdzienā izdarītajiem secinājumiem, ka biedrības "Purvīša muzejs" iniciatīva un līdzšinējās iestrādes, veicinot gleznotāja Purvīša atstātā kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, ir pamats muzeja attīstībai. Tomēr Akreditācijas komisijas ziņojumā ir norādīts uz vairākiem vajadzīgiem uzlabojumiem muzeja darbībā, piemēram, jāpārskata muzeja stratēģija un krājuma politikā definētais darba mērķis.

Krājuma komplektēšanā tiek rosināts turpmāk ievērot kritisku pieeju, nodrošinot tā priekšmetu saturiskās kvalitātes atbilstību muzejisko priekšmetu vērtības kritērijiem un veidojot krājumu, kas sniedz iespēju veikt tajā balstītu pētniecības un komunikācijas darbu.

Komisija arī rosina izvirzīt stratēģiskos uzdevumus un mērķus, pamatojoties uz muzeja personāla un finanšu resursiem, kā arī iezīmēt sasniedzamos rezultātus papildus saņemtā finansējuma gadījumā.

Latvijas Muzeju padome ir konsultatīva Kultūras ministrijas institūcija, kas izveidota, lai veicinātu sadarbību un lēmumu pieņemšanu jautājumos, kuri saistīti ar valsts stratēģiju muzeju jomā, kā arī ar muzeju darbību un Nacionālā muzeju krājuma veidošanu un saglabāšanu.