Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien aicināja NATO piedāvāt garantētu aizsardzību Kijivas kontrolētajām Ukrainas daļām, lai izbeigtu "kara karsto stadiju".

Zelenskis arī netieši norādīja, ka būtu gatavs gaidīt uz Krievijas armijas okupēto teritoriju atgūšanu, ja šāda vienošanās varētu piedāvāt drošību pārējai Ukrainai un izbeigt kaujas.

Zelenskis šādi izteicās laikā, kad notiek eskalācija gandrīz trīs gadus ilgajā karadarbībā.

Krievija šonedēļ draudēja dot triecienus valdības ēkām Kijivā un veica plašu gaisa uzbrukumu Ukrainas enerģētikas nozarei, nosaucot to par atbildi uz Ukrainas veiktam Krievjas apšaudēm ar ASV un Lielbritānijas piegādātām raķetēm.

"Ja mēs gribam izbeigt kara karsto stadiju, mums vajadzētu nodot NATO aizsardzībā mūsu kontrolēto Ukrainas teritoriju," Zelenskis sacīja britu telekanālam "Sky News".

"Tas mums ir jāizdara ātri, un tad Ukraina var atgūt pārējo savas teritorijas daļu diplomātiskā veidā," viņš piebilda.

Runas par iespējamu pamieru vai miera vienošanos ir pastiprinājušās kopš Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī. Tramps ir kritizējis ASV palīdzību Kijivai un apgalvojis, ka viņš varētu apturēt šo karu dažu stundu laikā, bet nav pateicis, kā viņš to izdarītu.

Krievija kontrolē apmēram 18% no starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, tai skaitā Krimas pussalu, kuru Krievija anektēja jau 2014.gadā.

Kopš pilna apjoma iebrukuma sākuma 2022.gadā Krievija ir anektējusi vēl četrus Ukrainas apgabalus - Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas, lai gan tā nekotrolē visu šo apgabalu teritoriju.

Kijiva ir vairākkārt noliegusi iespēju atteikties no teritorijām apmaiņā pret mieru, un Krievijas diktators Vladimirs Putins ir pieprasījis, lai Ukrainas armija atstātu vēl dažas teritorijas.

Zelenskis uzstāja, ka jebkādam piedāvājumam pievienoties NATO jāattiecas uz visu Ukrainu, bet viņa izteikumi par "NATO aizsardzību" nozīmē, ka viņš varētu pieņemt to, ka alianses praktiski sniegtā aizsardzība attiektos tikai uz Kijivas kontrolēto teritoriju. Tas būtu nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Krievija atkal neuzbruks nākotnē, sacīja Zelenskis.

"Ja mēs runājam par pamieru, [mums vajadzīgas] garantijas, ka Putins neatgriezīsies," teica Zelenskis.

Putins iepriekš bija aicinājis Kijivu atteikties no NATO ambīcijām, ja tā grib miera vienošanos.

Bruņotajam konfliktam eskalējot kaujas laukā, Zelenskim pēdējās dienās ir bijušas vairākas telefonsarunas ar Rietumvalstu līderiem, tai skaitā Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens piektdien telefonsarunā ar Ukrainas ārlietu ministru Andriju Sibihu informēja par "ASV mērķiem ilgtspējīgam atbalstam Ukrainai".

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija kopš Trampa uzvaras vēlēšanās ir pastiprinājusi atbalstu Kijivai, piegādājot vairāk ieroču un atļaujot Ukrainai apšaudīt Krievijas teritoriju ar tāla darbības rādiusa raķetēm.

Zelenskis piektdien iecēla jaunu sauszemes spēku pavēlnieku Mihailo Drapatiju, mēģinot nostiprināt armijas vadību. Drapatijs iepriekš bija vadījis spēkus Harkivas sektorā, aizstāvot to pret jaunu Krievijas ofensīvu šogad.

"Šo personāla lēmumu mērķis ir nostiprināt mūsu armiju, veicināt tās kaujas gatavību un ieviest jaunas vadības pieejas," sacīja aizsardzības ministrs Rustems Umerovs.