Izrādās, ka Zeme pirms gada saņēmusi neredzēti spēcīgu enerģijas lādiņu un spēcīgāko, kāds fiksēts kopš mūsdienu tehnoloģijas to atļauj fiksēt, vēsta izdevuma "Nature Communications" publikācija.

Gammas staru "šāviens" ar nosaukumu "GRB 221009A" veica zināmas milzīgas izmaiņas jonosfēras elektriskajā laukā aptuveni 500 kilometrus no zemes virsmas. Šāda tipa uzliesmojumi ir visspēcīgākās enerģijas izpausmes visumā. Tās rodas no visspēcīgākajiem fizikai zināmajiem sprādzieniem, piemēram, neitronu zvaigžņu sadursmes.

"GRB 221009A, kas ir visspēcīgākais gammas staru uzliesmojums, kādu cilvēce jebkad reģistrējusi, pirmo reizi dziļi ietekmēja arī jonosfēras augšējo daļu," portālam "Newsweek" pastāstīja Itālijas L'Akvilas Universitātes kosmosa pētnieks Mirko Piersanti. "Tā fotonu plūsmas maksimums bija aptuveni 6 miljoni fotonu sekundē [iepriekš lielākais šāda veida enerģijas lādiņš radīja 500 000 fotonu sekundē], kas spēja divkārši jonizēt visu jonosfēru, radot intensīvu elektrisko strāvu, ko mēs pirmo reizi vēsturē varējām novērot, izmantojot Zemes orbītas satelīta elektriskā lauka mērījumus."

Šis enerģijas trieciens notika pagājušā gada 9. oktobrī un ilga septiņas minūtes. Lai arī cilvēki fiziski to, protams, nejuta, tomēr zinātnieki lēš, ka tā ir radījusi zināmas pārmaiņas jonosfērā. Tiek uzskatīts, ka sprādziena izcelsme meklējama aptuveni pirms aptuveni 2 miljardiem gadu, iespējams, kādas masīvas zvaigznes sprādziena vai melnā cauruma rašanās rezultātā.

Zinātnieki spekulē, ka ja šāds zvaigznes sprādziens notiktu tuvāk Zemei, tas sliktākajā gadījumā noslaucītu no zemes virsas visu dzīvību. Citādu scenāriju rezultātā tas negatīvi ietekmētu ne tikai jonosfēru, bet arī ozona slāni, atļaujot bīstamajai Saules radiācijai ielauzties Zemes atmosfērā.