Вы используете старую версию браузера, некоторые интерфейсы могут работать. Мы рекомендуем вам обновить ваш браузер!

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Zilaļģu dēļ neiesaka peldēties vairākās Latvijas peldvietās

Foto: Edijs Pālens/LETA

Foto: Edijs Pālens/LETA

Zilaļģu dēļ Ādažu novadā neiesaka peldēties Vējupē, Mazā Baltezera Alderu pludmalē, Lielajā Baltezerā un Dzirnezerā, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Pašvaldības aģentūra "Carnikavas komunālserviss" veikusi peldēšanās vietu ūdens kvalitātes testēšanu.

Zilaļģu un citu fitoplanktona aļģu ziedēšana ir konstatēta Vējupē, Mazā Baltezera Alderu pludmalē, Lielajā Baltezerā un Dzirnezerā.

Ūdens testēšana veikta Vējupes pludmalē, Ūbeļu ielas pludmalē, Alderu pludmalē, Kadagas ezera pludmalē, jūrā pie Laivu ielas Carnikavā, jūrā Lilastes pludmalē, Dzirnezerā pretī Dzirnavu ielai, Gaujā, Lielajā Baltezerā pie Baltezera ielas.

Populārākajās peldvietās, kur konstatētas zilaļģes, uzstādītas brīdinājuma zīmes.

Kā liecina informācija Veselības inspekcijas mājaslapā, zilaļģes jeb cianobaktērijas aug dažādos ūdeņos un visbiežāk ir sastopamas saldūdeņos, kas ir barības vielām bagāti. Latvijā ir sastopamas aptuveni 390 zilaļģu sugas, starp kurām atsevišķas sugas spēj saražot potenciāli toksiskas vielas - cianotoksīnus.

Šie toksīni var radīt kaitējumu cilvēku veselībai - saskarē ar ādu vai gļotādu izraisīt alerģiskas reakcijas un, iekļūstot caur gremošanas traktu, izraisīt aknu bojājumus un negatīvi ietekmēt nervu un muskuļu darbību.

Visbiežāk zilaļģu toksīni nokļūst uz peldētāja ādas vai iekļūst acu gļotādā. Tāpat cilvēka organismā zilaļģu radītie toksīni var iekļūt caur muti, piemēram, norijot ūdeni peldoties vai apēdot pārtikas produktus, kas satur toksīnus. Gadījumā, ja peldvietas krastā atrodas izžuvušas zilaļģes, pastāv minimāls risks to toksīniem iekļūt organismā, ieelpojot tos.

Sākotnējā pazīme par zilaļģu savairošanos ūdenī ir vizuāli novērojami mazi zaļi vai dzeltenīgi punktiņi, kas peld ūdenī. Ja ūdenī novēro šīs pazīmes, nav ieteicams peldēties, makšķerēt, kā arī izmantot ūdeni saimniecībā vai mājdzīvnieku dzirdīšanai.

Zilaļģēm savairojoties arvien vairāk, ūdens kļūst biezāks, duļķaināks, var iegūt zaļu, zilganzaļu vai dzeltenīgu nokrāsu un izskatīties kā plēve ar pavedieniem. Zilaļģu sadalīšanās procesā ūdens iekrāsojas netīri brūnā vai zaļganbrūnā krāsā, un iegūst zupai līdzīgu konsistenci ar nepatīkamu smaku.

Tieši šajā periodā toksīnu koncentrācija ūdenī ir visaugstākā un pastāv vislielākais risks veselībai.

Peldēties aizliegts, ja peldvietā zilaļģes parādās masveidā un pārklāj peldvietas ūdens teritoriju. Nav ieteicams lietot pārtikas produktus, kas atradušies šādā ūdenī, jo toksīnus nevar iznīcināt, cepot, ilgstoši vārot vai sasaldējot.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Foto: Edijs Pālens/LETA

Šī raksta tēmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Saturs turpināsies pēc reklāmas

Похожие новости

Загружаем...

Loading...
Loading...
Loading...
Loading...
Saturs turpināsies pēc reklāmas