Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons pirmdien paziņojis, ka viņš esot gatavs kara apstākļos atļaut savas valsts teritorijā izvietot kodolieročus.

Paredzams, ka Zviedrijas parlaments jūnijā balsos par Aizsardzības sadarbības līgumu (DCA) ar ASV, kas dos Savienotajām Valstīm pieeju karabāzēm Zviedrijā un ļaus tām valsts teritorijā ierīkot kara tehnikas un ieroču noliktavas.

Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Zviedrija atteicās no divus gadsimtus ievērotās neitralitātes politikas un martā pievienojās NATO.

Taču pēdējo nedēļu laikā izskanējušas prasības DCA iekļaut klauzulu, kas nepārprotami liedz Zviedrijas teritorijā izvietot kodolieročus.

Valdība vairākkārt norādījusi, ka šāds aizliegums nav nepieciešams, jo Zviedrijā pastāvot plašs konsenss kodolieroču jautājumā un parlaments pieņēmis lēmumu, kas liedz valstī izvietot atomieročus miera laikā.

Taču Kristersons pirmdien intervijā Zviedrijas Radio norādīja, ka kara apstākļos būtu pilnīgi cita situācija un ka viss būtu atkarīgs no notikumu gaitas.

"Paša vissliktākā scenārija gadījumā demokrātiskajām valstīm mūsu pasaules daļā jābūt galējai iespējai sevi aizsargāt pret valstīm, kas varētu mūs apdraudēt ar kodolieročiem," uzsvēra premjers.

Viņš piebilda, ka lēmumu par kodolieroču izvietošanu valstī pieņems Zviedrija, nevis ASV.

Vienlaikus Kristersons norādīja, ka dalība NATO ir nepieciešama tieši tāpēc, lai šādas situācijas nerastos.

Ja Ukraina būtu NATO dalībvalsts, Krievijai tai nebūtu uzbrukusi, piebilda Zviedrijas valdības vadītājs.

Sociāldemokrāti, kas atradās pie varas, kad Stokholma iesniedza pieteikumu dalībai NATO, tolaik paziņoja, ka Zviedrija izteikšot "vienpusējus iebildumus" pret kodolieroču un pastāvīgu karabāžu izvietošanu valsts teritorijā.

Gan Norvēģija, gan Dānija, kas jau sen ir NATO dalībvalstis, atteikušās atļaut savā teritorijā izvietot citu valstu pastāvīgas karabāzes vai kodolieročus.