Šarlīna pieliek punktu

Šarlīnai ir piecpadsmit, viņa klausās tikai tādu cilvēku radītu mūziku, kuri jau ir miruši, un iziet profesionālo praksi pie apbedītāja. Dažreiz viņa sev jautā, kāpēc visam jābūt tik sarežģīti – ar idiotiem no viņas klases, ar samaitāto ģimeni, ar visu nolāpīto dzīvi? Šarlīna pati zina, ka šo nepatīkamo fāzi sauc par „pieaugšanu”, bet vai viņa patiesībā grib pieaugt? Spīta un melodramatiska noskaņojuma dēļ viņa nolemj pielikt punktu savai dzīvei. Taču brīdī, kad viņa vannas istabā stāv ar ieslēgtu fēnu, zvana viņas mobilais telefons. Un, tā kā viņai jāatbild, viņa noliecas pārāk tālu uz priekšu … un nonāk slimnīcā, nevis viņsaulē. Tā ir nikno, asprātīgo, slimīgo dialogu filma – vācu kino to iespēj tikai retā filma. („Die Welt”)