Vārda dienas
24. februāris Diāna, Dina, Dins
Diāna
No latīņu valodas: dievišķīgi skaista. Romiešu mitoloģijā: medību un nakts burvību dieviete. Viņai dots dzīvības spēks un pievilcības eliksīrs, ko, neapdomīgi spiežot, var pāragri zaudēt. Diānai ir pavērsts arī radoša apliecinājuma ceļš, kaut arī pīlādžogām kaisīts, taču sasniedzams. Vārds pirmo reizi manīts 1925. g. Rīgā.
Dina
No senebreju valodas: atriebtā, nevainīgā, tiesnese. Šūpulī liktā dvēsele ir kā dzidrs ūdens atspulgs, kas no duļķēm jāsarga pašai. Dinas ieroči - intuīcija un sirdsgudrība, jo viņa ir patiesības meklētāja, vērtību pārvērtētāja. Vārds pirmo reizi manīts 20. gs. sāk. Alūksnē.
Dins
No vidusangļu valodas: vecākais garīdznieks; no senangļu: ieleja, grava. Viņa mūža pavadone ir noslēgtība. Individuālists. Auglības asnu dārznieks un valdnieks pār tiem. Vārds pirmo reizi manīts 1969. g. Rīgā.
Vārdi, kas nav iekļauti kalendārā
DeinaDeinisDeinsDensDianaDiandraDiannaDinisDinoDīnaDīns