Lai risinātu gadiem ieilgušo zvejnieku neapmierinātību par pelēko roņu Halichoerus grypus radīto traucējumu piekrastes zvejai, Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) šogad pirmo reizi izsniedz atļaujas 19 juridiskām personām pelēko roņu letālai atbaidīšanai. Atļaujas tiek izsniegtas ar vairākiem drošības un sugas aizsardzības nosacījumiem. Tikai noteiktas juridiskās personas ar atļaujām no 1.septembra līdz 31.decembrim drīkstēs veikt pelēko roņu atbaidīšanu no zvejas rīkiem, izmantojot medību ieročus, un kopumā iegūt ne vairāk kā 60 pelēkos roņus.

"Atļauju izsniegšanas mērķis nav samazināt roņu skaitu Baltijas jūrā un Latvijas piekrastes ūdeņos, bet gan sniegt iespēju zvejniekiem izmantot vēl vienu alternatīvu metodi, lai būtu iespējams samazināt roņu radītos postījumus piekrastes zvejniecībai un mazināt konfliktsituācijas," uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Baltijas jūrā mīt apmēram 60 tūkstošu pelēko roņu, kas pēc zvejnieku sniegtās informācijas regulāri izēd zvejnieku lomu murdos, tīklos un saplēš zvejas rīkus. "Zvejnieku un roņu "konflikts" ir samilzis ļoti liels. Cerams, ka pelēko roņu atbaidīšana no zvejas rīkiem, izmantojot medību ieročus, būs risinājums, lai atturētu roņus no zvejnieku lomiem, un zvejnieki varētu turpināt nodarboties ar savu tradicionālo rūpalu," cerības pauž Zemkopības ministrija.

Pelēkie roņi ir aizsargājama, nemedījama suga. Konfliktsituācijas risināšanai Latvijā ir īstenoti vairāki projekti, lai mūsu apstākļiem adaptētu citu valstu izmantotās metodes roņu atbaidīšanai no zvejas rīkiem. Vienlaikus pēdējos gados zvejnieki ir oficiāli ziņojuši par roņu radītajiem postījumiem. Baltoties uz saņemtajiem datiem, Lauku atbalsta dienests no 2020. līdz 2022.gadam kopumā par pelēko roņu nodarītajiem postījumiem zvejniekiem kompensācijās izmaksājis jau vairāk nekā 557 tūkstošus euro.

"Tā kā pelēko roņu populācija Baltijas jūrā turpina pieaugt, pieaug arī zvejnieku un roņu konfliktsituācijas. Zvejniekiem, kas saņēmuši atļaujas, būs jāatskaitās un jāsniedz dati par šīs atbaidīšanas norisi, lai pēc šī gada zvejnieku atskaitēm 2025.gada sākumā sadarbībā ar zinātniekiem rūpīgi varētu izvērtēt letālās atbaidīšanas metodes lietderību un efektivitāti Latvijā," skaidro G. Strode.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2021.gadā apstiprināja sugas aizsardzības plānu sugu grupai "Roņi". Tajā kā vislabākais risinājums roņu atbaidīšanai minēta dažādu metožu kombinēšana, tai skaitā paredzot pelēko roņu iespējamo ieguvi tiešā zvejas rīku tuvumā, nosakot kopējo maksimālo iegūstamo dzīvnieku skaitu gada ietvaros, kas, līdzīgi kā citās kaimiņvalstīs, būtu ne vairāk kā 1% no pelēko roņu populācijas skaita novērtējuma Latvijas ūdeņos.

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta "BIOR" zivju resursu pētniecības departamenta vadošais pētnieks Ēriks Krūze: "Pelēko roņu populācija Baltijas jūrā turpina pieaugt. 1% no esošās Latvijas populācijas jeb 60 indivīdu ieguve nekādā veidā neapdraud Baltijas jūrā mītošo pelēko roņu populāciju. Turklāt letālās atbaidīšanas mērķis ir mēģināt izmainīt roņu uzvedību, likt viņiem saprast, ka barības meklējumi zvejas rīku tuvumā ir bīstami, un nodot šo informāciju jaunajiem roņiem. Ir pierādīts, ka populācijā ir daži indivīdi, kas ir iemācījušies izēst zivis no zvejas rīkiem, nevis tās noķert. Teorētiski, ja izdodas izķert šos dažus indivīdus, tradīcija izēst zvejas rīkus tiek lauzta, tā nepāriet nākošajās paaudzēs un roņi atkal iemācītos paši sev noķert pārtiku dabiskā vidē."

Pelēko roņu indivīdus atļauts letāli atbaidīt tikai konkrētiem 19 zvejas uzņēmumiem, kas saskaņā ar zveju regulējošajiem normatīvajiem aktiem veic zveju piekrastes ūdeņos komerciālos nolūkos, lai nepieļautu nopietnu kaitējumu zivsaimniecībai. Atbaidīšanas laikā jāievēro medības reglamentējošo normatīvo aktu prasības, tostarp aizliegums lietot svinu saturošo munīciju, kā arī jāveic pelēkā roņa indivīda izvākšana no jūras. Iegūto roni aizliegts izmantot komerciāliem mērķiem, to var nodot utilizēšanai vai izmantot personiskajām vajadzībām. Ikreiz pirms roņu letālas atbaidīšanas, kā arī pēc tās atļauju saņēmējiem ir jāsazinās ar pārvaldi. Par izsniegtās atļaujas nosacījumu pārkāpšanu piemērojams sods līdz 10 tūkstošiem euro.

Pārvaldes atļauja nepieciešama tikai letālu atbaidīšanas metožu izmantošanai. Vizuālās un akustiskās atbaidīšanas metodes un rīkus, tostarp tādus, kas rada medību ieroču lietošanai līdzīgu skaņu, ciktāl šādu rīku lietošana nav pretrunā ar medības regulējošo vai citu normatīvo aktu prasībām, izmantojamas bez iepriekšējas saskaņošanas un atļaujas.

Pārvalde pirms nemedījamo sugu indivīdu ieguves atļaujas izsniegšanas ir pārbaudījusi plānotās darbības likumību un zinātnisko pamatojumu, kā arī konsultējusies ar Zemkopības ministriju, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", Valsts meža dienestu un piekrastes zvejniekiem.

Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas - plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis, kas ir lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var sasniegt 150-300 kg, ir ar lielām nāsīm, kas izvietotas atstatus W burta veidā. Pogainais ronis Pusa hispida no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un roņa nāsis ir tuvu kopā. Savukārt plankumainais ronis Pusa vitulina Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nāsis ir izvietotas V burta veidā.