Zemei tuvojas masīva komēta, kas izpelnījusies iesauku “Velna komēta”, un tā nākamā gada aprīlī pirmo reizi 71 gada laikā būs redzama no Zemes, vēsta medijs “Newsweek”.

Komēta, kuras oficiālais nosaukums ir “12P/Pons-Brooks”, pirmo reizi tika atklāta 1812. gadā, un šī būs ceturtā reize, kad tā pietuvosies Zemei, medijam sacīja Merilendas Universitātes astronoms Kvanzi Jē.

Precīzu komētas lielumu ir grūti noteikt, taču Jē, kurš “Velna komētu” ir pētījis vairākus gadus, apgalvo, ka tā ir krietni lielāka par citām komētām – lielākā daļa mums zināmo ir viena līdz dažu kilometru platas, taču šīs komētas izmēri var sasniegt no 5 līdz pat 20 kilometriem.

Komēta pēdējo reizi no Zemes bija redzama 1953. gadā, taču tās retums nav vienīgais, kas ir satraucis astronomus. "Ir zināms, ka “Pons-Brooks” ir arī neregulāri izvirdumi (to apstiprina nesenie novērojumi), tāpēc tas astronomiem rada vēl lielāku uztraukumu," teica Jē.

Šādi uzliesmojumi notiek, kad komētas pēkšņi kļūst daudz aktīvākas un īsā laika sprīdī izmet lielu daudzumu gāzes un putekļu, tādējādi kļūstot spožākas. Neviens precīzi nezina, kāpēc šie uzliesmojumi notiek, bet tie parasti ir novērojami tad, kad komētas tuvojas savai mātes zvaigznei.

Izvirdumu dēļ tā ieguvusi nosaukumu “Velna komēta” – jūlijā uz tās tika novēroti sprādzienbīstami izvirdumi, radot divas gāzes un putekļu astes aiz komētas, kas atgādina velna ragus.

Komēta nerada draudus Zemei, bet piedāvā aizraujošu iespēju zvaigžņu vērotājiem ieraudzīt šo reto milzi.

Lasi vēl:

• Zinātnieki atklājuši Zemes kodola vispētītāko noslēpumu
  
• Uz Jupitera mēness Eiropas atklāta būtiska sastāvdaļa dzīvības nodrošināšanai
  
• Zinātnieki pirmo reizi guvuši pierādījumus divu planētu sadursmei