Šodien, 24. februārī, aprit divi gadi - 730 dienas - kopš Krievijas Federācijas diktators Vladimirs Putins izsludināja “militāru operāciju” Ukrainā jeb pieteica karu, kas uz visiem laikiem izmainījis ukraiņu dzīves, kā arī politisko kārtību teju visā pasaulē.

2022. gada 21. februārī Krievija atzina Doņeckas Tautas Republiku un Luhanskas Tautas Republiku – divus pašpasludinātus seperātiskus reģionus Ukrainā. Nākamajā dienā pēc lēmuma Krievija šajās teritorijās ieveda savu karaspēku.

Karš, kādu mēs to joprojām redzam šodien, sākās 24. februāra rītā pēc Putina paziņojuma par “īpašu militāru operāciju”, kuras mērķis bija “denacificēt” Ukrainu. Viņš nepatiesi apmeloja ukraiņus neonacismā un etnisko krievu minoritāšu vajāšanā, tādējādi attaisnojot iebrukumu.

10 dienu karš ilgst jau 2 gadus

2022. gadā Karaliskais Apvienoto dienestu aizsardzības un drošības pētījumu institūts (RUSI), iegūstot savā rīcībā dokumentus no Krievijas militārajām instancēm, atklāja, ka sākotnēji karš bija paredzēts vien 10 dienas. Vladimira Putina ambīcijas tomēr izrādījās pārāk lielas, jo, kā mēs redzam šobrīd, karš joprojām turpinās un Krievija ir tālu no uzvaras.

Šobrīd, pēc ASV amatpersonu aplēsēm, Krievija kopumā ir zaudējusi vairāk nekā 315 000 karavīrus, kā arī vairākus desmitus tūkstošu militāro tehniku. Savukārt Ukrainas armija karā zaudējusi apmēram 30 000 karavīru, tomēr patiesais skaitlis nav zināms, jo Kijiva šādu informāciju neizdod bažās par tās ļaunprātīgu izmantošanu kara gaitā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā cilvēktiesību komisāra birojs lēš, ka karā līdz šim ir miruši 10 200 civiliedzīvotāji, 19 300 ir ievainoti. Krievijas nežēlības dēļ dzīvību zaudējuši ir arī 528 bērni.

Visvairāk cieš cilvēks parastais

Kijivas Ekonomikas skolas aplēses norāda, ka karā līdz šim ir iznīcinātas 167 200 civiliedzīvotāju ēkas – daudzdzīvokļu ēkas un privātīpašumi, ko kāds kādreiz sauca par “mājām”. Vislielāko dzīvesvietu zaudējumu piedzīvojušas Ukrainas pilsētas Doņecka, Kijiva, Luhanska, Harkiva, Mikolajiva, Čerņihiva, Hersona un Zaporožja.

Kopš karadarbības sākuma Ukrainā ir bojātas 18 lidostas un civilie lidlauki, vismaz 344 tilti un estakādes, kā arī vairāk nekā 25 tūkstoši kilometru valsts un vietējo autoceļu un pašvaldību ceļu. Postījumi rūpniecības nozarē ietver vismaz 426 lielus un vidējus privātos un valsts uzņēmumus, kas kara dēļ ir cietuši vai iznīcināti.

Kopējais bojāto un iznīcināto izglītības iestāžu skaits ir pārsniedzis 3,5 tūkstošus, tostarp vairāk nekā 1,7 tūkstoši vidējās izglītības iestāžu, vairāk nekā tūkstotis pirmsskolas izglītības iestāžu un 586 augstākās izglītības iestādes.

Kopumā kara rezultātā ir iznīcinātas vai bojātas 1223 medicīnas iestādes, tostarp 384 slimnīcas un 352 ambulances.

Ukrainai radītie finansiālie zaudējumi kopumā mērāmi vairāk nekā 151 miljarda eiro vērtībā.

Kā mēs varam palīdzēt?

Sniegt palīdzību kara skartajiem ukraiņiem mēs varam:

• Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai “Tavi Draugi”
• Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai "Gribu palīdzēt bēgļiem"
• Ziedojot kādai no portālā “Ziedot.lv” ievietotajām akcijām
• Ziedojot mantas, apģērbu, pārtiku un citas vitāli nepieciešamas lietas kādā no šiem punktiem