Mūsdienu cilvēkiem līdz pat diviem procentiem DNS nāk no neandertāliešu senčiem. Londonas Reģenerācijas institūta gēnu inženieris Sebnems Unluislers sarunā ar britu mediju “Daily Mail” atklājis, kuras pazīmes norāda uz lielāku procentu neandertāliešu DNS esamību ķermenī.

Tiek uzskatīts, ka mūsdienu cilvēki, kas pirms aptuveni 60 000 gadu izplatījās no Āfrikas uz Āziju, krustojušies ar neandertāliešiem, un neandertāliešu DNS izplatījās kopā ar tiem pa visu pasauli.

"Neandertāliešu DNS veido tikai nelielu daļu no mūsdienu cilvēka genoma, un šī ietekme ir tikai viena no ģenētiskās puzles daļām, kas padara katru cilvēku unikālu,” medijam stāsta Unluislers.

Gēnu inzēnieris nosauc sešas pazīmes, kas liecina – tavā DNS ir vairāk neandertāliešu klātbūtnes kā citiem cilvēkiem.

Smēķēšana

Viena īpaša neandertāliešu DNS daļa ievērojami palielina nikotīna atkarības risku, kas ir ironiski, ņemot vērā, ka neandertālieši Eiropā dzīvoja 40 tūkstošus gadu pirms tabakas parādīšanās.

Vanderbiltas universitātes pētnieki apgalvo, ka šīs DNS sekvences neandertāliešiem, iespējams, ir nodrošinājušas adaptācijas priekšrocības, kad neandertālieši pārcēlās uz jaunu vidi, bet tagad tām ir negatīvas sekas, tostarp tās ietekmē nikotīna atkarības iespējamību.

Pētnieki arī atklāja, ka vairāki neandertāliešu DNS varianti ir saistīti ar depresiju, psihiskām un neiroloģiskām sekām.

Biezi, taisni mati

Neandertāliešu DNS ietekmē mūsdienu cilvēku matus - jo īpaši cilvēkiem ar bieziem, taisniem matiem var būt neandertāliešu DNS.

Pētījumi arī liecina, ka neandertāliešiem biežāk sastopams ģenētiskais variants, kas saistīts ar rudiem matiem.

Celšanās agri no rīta

No senajiem cilvēkiem, tostarp neandertāliešiem, pārmantotie gēni, iespējams, nosaka, cik labi jums padodas celšanās no rītiem.

Pētījumi liecina, ka gēni, kas saistīti ar organisma diennakts ritmu, kurš nosaka, kad mēs mostamies un guļam, nāk no neandertāliešiem.

Vanderbiltas universitātes pētnieki atklāja, ka mūsdienu cilvēku genomos, kas iegūti no 120 000 gadu veca neandertālieša un 52 000 gadu veca neandertālieša, atrasti 16 varianti, kas saistīti ar agru celšanos.

Daži no tiem ir tā sauktie "pulksteņa gēni", kas saistīti ar diennakts ritmu, kas, iespējams, palīdzēja agrīnajiem cilvēkiem celties agrāk, kad viņi pārcēlās uz teritorijām ar lielākām dienas garuma svārstībām.

Liels deguns

Londonas Universitātes koledžas pētījumā atklāts, ka "augsti" deguni no augšas uz leju var būt pārmantoti no neandertāliešu ģenētiskā materiāla.

Pētnieki izmantoja brīvprātīgos no visas Latīņamerikas un salīdzināja ģenētisko informāciju ar viņu seju fotogrāfijām.

Pētījumā atklājās, ka vienā genoma reģionā - ATF3 - ir ģenētiskais materiāls, kas mantots no neandertāliešiem un kas, iespējams, radies dabiskās atlases rezultātā, senajiem cilvēkiem pielāgojoties aukstākam klimatam pēc Āfrikas pamešanas.

Pētnieki uzskata, ka garāki deguni varēja palīdzēt neandertāliešiem pielāgoties aukstākam gaisam ārpus Āfrikas.

Smaga Covid-19 pārslimošana

Pandēmijas pirmajos mēnešos pētījumā tika atklāts, ka hromosomu reģions, kas mantots no neandertāliešiem, padara cilvēkus vājākus pret Covid-19.

Cilvēki ar neandertāliešu mantoto reģionu biežāk cieta no smagām Covid-19 formām, tostarp plaušu problēmām.

Turpmākajos Tartu Universitātes pētījumos tika identificēti četri neandertāliešu izcelsmes varianti, kas, domājams, ir par to atbildīgi.

Grūtības iegūt iedegumu

Neandertāliešu gēni var ietekmēt to, cik viegli sauļojaties un vai jums ir nosliece uz apdegumiem.

Maksa Planka Evolūcijas antropoloģijas institūta Vācijā 2018. gadā veiktajā pētījumā neandertāliešu DNS tika salīdzināta ar 112 000 Apvienotās Karalistes “Biobank” izmēģinājuma pētījuma dalībnieku DNS.

Pētnieki novēroja vairākas dažādas neandertāliešu alēles (DNS variantus), kas veicina ādas un matu nokrāsas veidošanos.

Unsluislers skaidro: "Cilvēki ar neandertāliešu senčiem varētu būt tendēti uz gaišāku vai tumšāku ādas toni, turklāt dažiem no tiem ir alēles, kas saistītas ar gaišāku ādas toni, kas varētu būt nodrošinājušas lielāku izturību pret UV starojumu reģionos ar mazāku saules gaismas intensitāti".