7 neparasti veidi, kā tikt galā ar trauksmi

Trauksme ir dabiska cilvēka reakcija, kas radīta, lai mūs pasargātu un palīdzētu tikt galā ar dzīves izaicinājumiem. Patiešām, nākotne var būt neprognozējama pat īstermiņā, tāpēc ir normāli uztraukties par negaidītiem notikumu pavērsieniem un potenciālām problēmām. Bet gadās, ka trauksmainie stāvokļi kļūst par kaut ko vairāk, un bailes pārņem kontroli pār mūsu apziņu. Tādējādi pret mums sāk strādāt tas, kas tika radīts, lai mūs aizsargātu. Slavenais franču filozofs Mišels de Monteņjē savulaik teicis: “Mana dzīve ir bijusi briesmīgu neveiksmju pilna, no kurām lielākā daļa tā arī nenotika.” Ja jūtaties līdzīgi, ir pienācis laiks rīkoties.

Mēs visi zinām pamatveidus, kā uzlabot savu garīgo labsajūtu: nodarbojamies ar sportu, izklaidējamies ar draugiem, apēdam kādus gardumus, iesaistāmies jaunā hobijā utt. Bet ko darīt, ja tas viss vairs nedod vēlamo efektu un augošais nemiers joprojām uztur spriedzi, it kā tu spēlētu GGBet casino un nezinātu, vai bagātība šoreiz tev nāks par labu vai arī tu saskarsies ar skarbu neveiksmi? Patiesībā ir ļoti daudz veidu, kā tikt galā ar traucējošām jūtām un pārdzīvojumiem, bet mēs runāsim par interesantākajiem, kas var jums noderēt, ja neviena cita metode nedod labus rezultātus. Pamēģini, ja bailes pārņem!

1. Iesaisti degunu

Jau sen ir pierādīts, ka stimuli, ko mēs iegūstam caur smaržas sajūtu, tieši ietekmē mūsu garīgo stāvokli. Un ēteriskās eļļas, iespējams, ir vieglākais veids, kā uzlabot pašsajūtu un atvieglot trauksmes simptomus. Visefektīvākās ir lavandas, saldais baziliks, roze, citronbalzams un priežu eļļas. Tos var izmantot speciālos aromāta difuzoros vai, dodoties vannā, iepilināt ūdenī pāris pilienus.

2. Piepūt balonu

Ātra elpošana bieži vien izrādās pirmā fiziskā trauksmes pazīme, un balons palīdzēs to nobremzēt un elpot dziļāk. Lieta tāda, ka gara izelpa stimulē mūsu parasimpātisko nervu sistēmu, kas asociējas ar atslābumu. Turklāt daudziem baloni asociējas ar jautrām un labām atmiņām, un process var būt vēl patīkamāks, ja to darīsi kopā ar draugiem vai bērniem.

3. Kaut ko salauzt

Pēdējo gadu laikā pieprasījums pēc “niknuma istabām” ir krietni pieaudzis ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Tās ir īpašas telpas, kurās var sadauzīt visu redzēto un tādējādi atbrīvot emocijas un iegūt dvēseles mieru. Eksperti iesaka “nolaist tvaiku”, salaužot lietas drošā vidē: dusmu terapija ļauj atbrīvoties no stresa un gūt neaizmirstamas emocijas, bez vajadzības cīnīties ar šādas uzvedības sekām.

4. Spēlējieties ar saviem mājdzīvniekiem

Tas ir brīnišķīgs veids, kā gan nostiprināt saikni ar mājdzīvnieku, gan izbēgt no ikdienas raizēm. Neatkarīgi no tā, vai tev ir kaķis vai suns, šis pūkainais antistresa kamols var padarīt tevi laimīgāku, radot drošības un mīlestības sajūtu. Jūsu asinsspiediens un pulss tiek normalizēts pat tad, ja vienkārši samīļojat dzīvnieku; šāda komunikācija paaugstina arī oksitocīna līmeni, savukārt aktīvas rotaļas palīdz jums un jūsu kaķim/sunim palikt labā formā.

5. Sukāt matus

Pirmajā acu uzmetienā šī var šķist ļoti dīvaina nodarbe, lai atbrīvotos no uztraukuma, taču patiesībā tam ir pozitīvs efekts. 10-15 minūšu ilga matu ķemmēšana palīdz izklīdināt asinis sejas rajonā un atbrīvot muskuļus. Tajā pašā laikā atslābt palīdz gludas, ritmiskas kustības. Procedūra dos vēl lielākus rezultātus, ja palūgsi, lai kāds cits tevi ķemmē.

6. Lasīt grāmatu pirms gulētiešanas

Cilvēkiem, kuri cieš no trauksmes, bieži vien ir grūtības aizmigt, savukārt miega trūkums savukārt palielina trauksmi. Un tik populārajā ieradumā pirms gulētiešanas ritināt sociālos tīklus vispār nav nekā laba: elektromagnētiskā emisija ietver bioritmu izmaiņas, paātrina sirdsdarbību un samazina melatonīna (miega hormona) veidošanos. Tā vietā labāk palasīt papīra grāmatu – tā palīdz ātrāk nomierināties un aizmigt.

7. Veiciet uzkopšanu

Lai gan šķiet, ka tīrīšana ir apgrūtinošs pienākums, kas nerada neko citu kā vien stresu, patiesībā tā darbojas otrādi – palīdz iegūt kontroles sajūtu, normalizēt emocionālo fonu, pārslēgt uzmanību un atgūt pašsavaldīšanos. Iztīrot māju, iztīri arī galvu. Galu galā šādas ierastas un pazīstamas darbības neprasa, lai smadzenes aktīvi iesaistītos procesā, kas ļauj tām pāriet autopilota režīmā un veikt domu “revīziju”.