Sociālā trauksme ir arvien biežāk izplatīta parādība – tā ir sajūta, kad šķiet, ka tu nekontrolē savas domas un sajūtas, kad emocionālā pārslodze rada fizisku diskomfortu un neļauj koncentrēties ne darbam, ne atpūtai. Trauksmei var būt objektīvi un pārejoši iemesli (dažādas problēmas vai konflikti), taču tā var rasties arī šķietami ne no kā. Jebkurā gadījumā vērts pavērot sevi un vērsties pie psihologa noskaidrot trauksmes iemeslus un to, kā ar tiem cīnīties.
Pirms tam piedāvājam psihologu sagatavoto "ātro palīdzību" pret trauksmi jeb 8 lietas, ko sev teikt un atkārtot, ja piedzīvo trauksmi.
- Šis ir veids, kādā prāts rūpējas par mani un aicina arī mani parūpēties par sevi. Trauksme obligāti nenozīmē, ka notiek kaut kas ļoti slikts un fiksi jāārstējas vai jārisina. Gluži otrādi, trauksme var liecināt par pārgurumu, emocionālu pārslodzi, fizisku vai garīgu resursu trūkumu, un signalizē to, ka vajag paņemt pauzi no visa iespējamā, ielūkoties sevī un savās vajadzībās, vai tās tiek apmierinātas, kā arī palūkoties uz sevi savā situācijā no malas.
- "Plot twist!" jeb sižeta pavērsiens! Trauksme var būt aicinājums būt spontānam savos lēmumos. Iespējams, tavs prāts un ķermenis tev saka priekšā, ka kaut ko noteikti šobrīd nevajag darīt, pat ja viss cits saka, ka vajag. Un otrādi – trauksme var liecināt, ka kaut kas ir jāmaina un tūlīt, lai gan gribētos jau turpināt visu darīt ierastajā kārtībā. Ieklausies sevī un savā intuīcijā!
- "Es šobrīd neesmu īsti pie pilna prāta". Izklausīsies jocīgi, bet galvenais šajā "mantrā" ir tevis paša attieksme pret to, ko saki. Saki to bez pārmetuma vai izmisuma, vienkārši konstatē to tāpat kā uzberztu tulznu vai sasitumu. Atzīsti sev, ka šobrīd tavs prāts nav ļoti uzticams, bet tas ir normāli un tā gadās, tādēļ šobrīd tavas izjūtas var nebūt īsti objektīvas. Ļauj savam prātam mazliet nojukt no ierastās kārtības un, iespējams, atklāt tev, ka var arī citādi!
- "Palaišana brīvībā ir ceļš uz brīvību" – ļaušana kaut kam izlauzties un aiziet savu ceļu var būt biedējoša, jo tā mēs zaudējam kontroli. Tas attiecas gan uz tuviniekiem, gan lietām, gan arī emocijām. Trauksme var signalizēt tev, ka kaut kas no ierastajiem domāšanas un rīcības veidiem, iespējams, tev vairs nav nav nepieciešams un jāpalaiž vaļā. Atvadies un izsēro, un dzīvo tālāk.
- "Es esmu svarīgs." Un katrai tavai sajūtai ir svarīga nozīme. Ja tu izjūti trauksmi, "nenoliec" to malā, bet paraugies uz sevi un savām vajadzībām. Trauksme ir brīdis, kurā nostādīt sevi pirmajā vietā.
- "Es izvēlos attīstību" – caur trauksmainām izjūtām mēs dažkārt izdzīvojam savu pieaugšanu. Gluži kā maziem bērniem ir attīstības lēcieni, kurus pavada niķi un emocionāli izvirdumi, arī pieaugušā vecumā ar mums notiek dažādas pārmaiņas. Trauksme var būt veids, kādā mēs pieaugam, pieņemot savas emocijas un domas.
- "Neizdošanās – tā ir atgriezeniskā saite." Mums ir bail no neveiksmēm. Bet neveiksmes mūs nedefinē kā cilvēkus, tās nenosaka mūsu vai mūsu darba un citu pūliņu vērtību. Ja trauksme ir tādēļ, ka tev ir bail no neizdošanās, paturi prātā, ka neveiksme nav pasaules gals, bet mācība – ko mēs nākamreiz varam darīt citādāk. Jebkura neveiksme var būt tikai ieguvums mūsu attīstībā.
- "Viss ir kompromiss." Visam ir sava cena, un dažkārt mēs izjūtam trauksmi, kad zinām, ka mūsu rīcība nesīs kādus zaudējumus. Tas nenozīmē, ka mums nav jārīkojas vispār. Vienkārši jārēķinās, ka jebkurai rīcībai var būt arī nepatīkamas blakus sekas, bet mēs tās pārdzīvosim, ja rīcība notiek lielāka mērķa labā. Velc plusus un mīnusus saviem lēmumiem, bet izvērtē tos ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi – cik daudz tev nozīmē katrs ieguvums un katrs zaudējums konkrētā lēmuma pieņemšanā.
Video psihoterapeites Diānas Zandes ieteikumi, kā tikt galā ar trauksmi un emocijām, ko rada trauksmaini apstākļi sabiedrībā un pasaulē!