Āfrikas kontinents pēdējos gadus lēnām sāk dalīties uz pusēm un pētnieki prognozē, ka kādu dienu tas pārtaps divos atsevišķos, ar okeānu atdalītos kontinentos, vēsta medijs “The Sun”.
Šī parādība varētu notikt tuvāko 5 līdz 10 miljonu gadu laikā, jo tektoniskās plāksnes, kas atrodas dziļi zem kontinenta, lēnām sākušas kustēties un virzās uz pretējām pusēm.
Jau aptuveni 30 miljons gadu arābu zemju plāksne attālinās no Āfrikas, kā rezultātā dzimusi gan Sarkanā jūra, gan Adenas līcis. Arī Somālijas plāksne Āfrikas austrumos sāk attālināties no Nubijas plāksnes – šīs divas tektoniskās plāksnes nereti tiek uzskatītas par vienu Āfrikas bloku.
Plākšņu kustība šobrīd ir izveidojusi Austrumāfrikas lūzumzonu jeb Lielā Rifta ieleju – lielāko Zemes garozas lauzumu un grābenu sistēmu Pasaulē. Tā sāka attīstīties pirms aptuveni 22-25 miljoniem gadu un šķeļ Nubijas un Somālijas plāksnes ar ātrumu 6-7 milimetri gadā.
Zinātnieki jau vairākus gadu desmitus pēta plākšņu kustības zem Āfrikas, taču tikai pēdējo gadu laikā apkopojuši šķelšanās mērījumus, kas norāda uz jauna okeāna lēnu ģenēzi.
“Šī ir vienīgā vieta uz Zemes, kur var pētīt, kā kontinentālais rifts kļust par okeānu riftu,” telekanālam “NBC News” 2020. gadā sacīja Līdsas Universitātes doktors Kristofers Mūrs.
“Adenas līcis un Sarkanā jūra pārplūdīs pār Afaras reģionu Etiopijā un ieplūdīs Austrumāfrikas Rifta ielejā, kļūstot par jauno okeānu, un šī Austrumāfrikas daļa kļūs par atsevišķu mazu kontinentu,” telekanālam NBS skaidroja Kalifornijas universitātes jūras ģeofiziķis un profesors Kens Makdonalds.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka, lai gan Lielā Rifta ieleja tiek konstanti pētīta, tā nākotne joprojām ir neskaidra.
Attēls ilustratīvs. Foto: Pixabay