Foto: Jeswin Thomas, Pexels.com
Domājot par apbedīšanu, prātā lielākoties nāk mūsu platuma grādos izplatītākās tradīcijas, piemēram, aizgājēju guldot zemes klēpī pēc kristiešu ieražām vai izmantojot arvien lielāku popularitāti gūstošo kremēšanu. Taču daudzviet pasaulē tiek piekoptas bēres, kurās aizgājēja apbedīšana ir pavisam citādāka. Iepazīstieties ar dažām no savdabīgākajām bēru tradīcijām un rituāliem šajā rakstā!
Famadihana tradīcija – dejas ar mirušajiem
Madagaskarā iecienīta ir visai kolorīta tradīcija, saukta par Famadihanu. Tās laikā mirušais tiek izcelts no kapenēm un, mūzikai skanot, šai saulē palikušie metas dejas ritmos ar mirušajiem virs galvām. Mirušajiem nomaina arī apģērbu, un uz tā tiek pārrakstīts aizgājēja vārds, lai viņi nekad netiktu aizmirsti. Parasti Famadihana tradīcija tiek piekopta reizi piecos līdz septiņos gados.
Amerikas Savienotajās Valstīs (un ne tikai) apbedīšanas pakalpojumi mēdz kļūt arvien zaļāki
Ekoloģija mūsdienās ir arvien aktuālāks temats daudzu iemeslu dēļ. Šis aspekts ietekmē arī bēres, arvien lielākam cilvēku pulkam izvēloties dabai draudzīgāku apbedīšanu. Iespējas ir daudz un dažādas, sākot ar austiem vītolu zārkiem, kas zemē organiski sadalās, un beidzot ar kremēto pelnu izmantošanu betona rifu bumbu izgatavošanā, kas palīdzēs uzlabot jūru un okeānu vidi daudzu jo daudzu gadu garumā.
Dienvidkorejā no aizgājēju pelniem rada krelles
Dienvidkorejas likumdošana nosaka, ka apbedītie ķermeņi pēc 60 gadiem jāizrok, tāpēc ļoti bieži tiek izmantota kremēšana. Taču tā vietā, lai pelnus izkaisītu vai glabātu urnā, dienvidkorejieši no aizgājēja pelniem iecienījuši izveidot krāsainas, spīdīgas krelles melnā, rozā vai zili zaļā krāsā, kuras pēc tam rotā mājokli.
Filipīnās zārki tiek novietoti augstu klintīs
Sagadas reģionā Filipīnās jau gadu tūkstošiem apbedīšana notiek augstās klintīs, kur novieto mirušo zārkus. Izskaidrojums šādai rīcībai – jo augstāk atrodas aizgājēja ķermenis, jo vieglāks būs tā ceļš uz paradīzi.
Ziediem un svecēm agrāk bija daudz praktiskāka funkcija
Bēres daudzu gadu garumā ir teju neiedomājamas bez svecēm un ziediem. Taču, ja mūsdienās šiem atribūtiem ir simboliska nozīme, agrāk to galvenā funkcija bija pilnīgi cita, proti, lai nomaskētu nepatīkamus aromātus. Lieki piebilst, ka, apbedīšanas nozarei attīstoties, par šo aspektu vairs nav nepieciešams uztraukties, taču ziedus un sveces bērēs redzam joprojām.
Viktorijas laikmetā apstādināja pulksteņus, tuvam cilvēkam aizejot
Viktorijas laikmetā, kas norisinājās no 1837. gada 20. jūnija līdz 1901. gada 22. janvārim, ierasts rituāls bija pulksteņu apstādināšana istabā vai mājā, kurā cilvēks nomiris. Tuvie cilvēki tā rīkojās, lai atgaiņātu neveiksmes, kā arī tas simbolizēja mīļotā cilvēka pāreju uz jaunu dzīvi, kurā laiks nepastāv. To parasti darīja kopā ar spoguļu aizsegšanu, aizkaru aizvēršanu un aizgājēju portretu apgriešanu uz otru pusi.
1829. gadā tika radīts drošības zārks
Johans Gotfrīds Tabergers (Johann Gottfried Taberger) 1829. gadā izstrādāja drošības zārku (safety coffin). Tas ar zvana palīdzību, kas savukārt bija savienots ar virvēm, kuras atradās pie aizgājēja rokām, pēdām un galvas, varēja brīdināt kapsētas darbiniekus par to, ka apglabātais vēl ir dzīvs.
Ritus piedāvājumā – apbedīšanas pakalpojumi, respektējot ikviena vēlmes
Neatkarīgi no tā, kādas bēres vēlaties sarīkot aizgājējam, jums šajā grūtajā brīdī palīdzēs apbedīšanas birojs Ritus. Tā filiāles atrodas Valmierā, Mazsalacā, Alūksnē, Balvos, Gulbenē, Cēsīs, Rūjienā, Madonā un Smiltenē, tātad uzņēmums organizē bēres visā Latvijā, īpaši Vidzemē. Katras filiāles kontaktinformāciju atradīsiet Ritus mājaslapas sadaļā Kontakti.
Foto: Jeswin Thomas, Pexels.com