Aprit gads kopš Krievija iebruka Ukrainā - kas ir mainījies?

2022. gada 24. februāris iezīmēja 20. gadsimta demokrātiskajā Eiropā iepriekš nepieredzētu notikumu – agresorvalsts prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka Krievija uzsāk “militāru operāciju” jeb nepamatotu uzbrukumu Ukrainai. Karš, kas ilgst jau 365 dienas, ir izmainījis miljoniem ukraiņu dzīves un tā sekas redzamas visā pasaulē.

Kā viss sākās

Krievija savu ietekmi Ukrainā ir centusies palielināt jau kopš Padomju Savienības sabrukuma 1991. gadā. Ar dažādām metodēm, personām un rīcībpolitikām tā ir centusies panākt Ukrainas pakļaušanos. Politikas novērotāji uzskata, ka šis karš sācies jau 2014. gadā, kad Krievija nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo pussalu Krimu, kā arī sagrāba Donbasa reģionu.

2022. gada 21. februārī Krievija atzina Doņeckas Tautas Republiku un Luhanskas Tautas Republiku – divus pašpasludinātus seperātiskus reģionus Ukrainā. Nākamajā dienā pēc lēmuma Krievija šajās teritorijās ieveda savu karaspēku.

Karš, kādu mēs to redzam šodien, sākās 24. februāra rītā pēc Putina paziņojuma par “īpašu militāru operāciju”, kuras mērķis bija “denacificēt” Ukrainu. Viņš nepatiesi apmeloja ukraiņus neonacismā un etnisko krievu minoritāšu vajāšanā, tādējādi attaisnojot iebrukumu.

Neviens nav Krievijas pusē

Nelikumīgo iebrukumu Ukrainā ir nosodījušas neskaitāmas valstis, ieviešot dažāda veida sankcijas pret krievu privātpersonām, bankām, uzņēmumiem, eksportu un importu ar mērķi sakropļot valsts ekonomiku. Šāda veida vēršanās pret G20 valsti nekad iepriekš nav tikusi veikta.

Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju papildina jau spēkā esošos pasākumus, kas noteikti kopš 2014. gada. To klāsts ir plašs, iekļaujot tādas lietas kā Krievijas banku izslēgšana no starptautiskās finanšu sistēmas SWIFT, ārvalstīs esošo Krievijas banku un amatpersonu aktīvu un īpašumu iesaldēšana un konfiscēšana, visu rafinēto naftas produktu un ogļu importa aizliegums, Krievijas iedzīvotāju imigrēšanas ierobežojums, kā arī dažādu preču un pakalpojumu importa un eksporta aizliegums.

Pēc Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas Fonda un OECD aplēsēm, sankciju dēļ Krievijas 2022. gada iekšzemes kopprodukts (IKP) varētu kristies par 3,9%. Tāpat arī tiek lēsts, ka pērnā gada inflācija Krievijā sasniegusi 13,9%.

Kā pērnā gada oktobrī rakstīja medijs “Forbes”, Krieviju ir pametuši līdz pat 700 000 tās iedzīvotāju. Galvenie iemesli ir ieviesto sankciju sekas, nepiekrišana valsts politiskajam virzienam, kā arī septembrī izsludinātā mobilizācija.

https://www.instagram.com/p/Co66A3DIBXE/?utm_source=ig_web_copy_link

21. gadsimta Eiropā iepriekš nepieredzētas šausmas

Karš ir izpostījis miljoniem ukraiņu dzīves. Pēc ANO aplēsēm, kopš kara sākuma Ukrainu ir pametuši teju 19 miljoni cilvēku, taču ap 10 miljoni no tiem ir atgriezušies, lai aizstāvētu savu valsti un palīdzētu tai gūt uzvaru karā.

Karš ir prasījis vairāk nekā 8000 civiliedzīvotāju dzīvības un vairāk nekā 13 tūkstoši ir tikuši ievainoti, liecina ANO dati. Krievu karavīri ir veikuši vairākus kara noziegumus Ukrainā, proti, apzinātus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, civiliedzīvotāju slaktiņus, sieviešu un bērnu spīdzināšanu un izvarošanu, kā arī uzbrukumus blīvi apdzīvotās teritorijās.

Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska birojs lēš, ka karā ir zaudētas starp 10-13 tūkstošiem ukraiņu karavīru dzīvības, kamēr provizoriskais Krievijas armijas dzīvību zaudējums ir teju desmit reizes lielāks jeb vairāk nekā 140 tūkstoši.

Kara rezultātā neskaitāmi daudz dzīvošanai vitāli infrastruktūras objekti ir bojāti vai pilnībā iznīcināti, atstājot tūkstošiem ukraiņu bez pajumtes, pārtikas, ūdens, elektrības un apkures. Ukrainas valdība, Pasaules Banka un Eiropas Komisija lēš, ka pilnīgai Ukrainas atjaunošanai varētu būt nepieciešams līdz pat 330 miljardiem eiro.

Vairāki valstu vadītāji, tostarp arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir atzīmējis, ka Krievijas karš Ukrainā ir karš par Eiropas vērtību pastāvēšanu un brīvības, demokrātijas un likuma varas noturēšanu. Šī iemesla dēļ, pēc Ķīles Pasaules ekonomikas institūta aplēsēm, Ukraina no 46 valstīm ir saņēmusi finansiālu, humanitāru un militāru palīdzību teju 109 miljardu eiro apmērā, lai tā spētu gūt uzvaru pār Krieviju.

https://www.instagram.com/p/CpAFt4VI-nu/?utm_source=ig_web_copy_link

Kā karš ir ietekmējis mūs?

Lielākā Latvijas iedzīvotāju daļa jau ir novērojusi energoresursu, kā arī pārtikas cenu kāpumu, iemesls tam ir Krievijas karš Ukrainā. Ietekmēta ir ne tikai Latvijas, bet arī visas Eiropas ekonomika, mazinot cilvēku pirktspēju un vēlmi tērēt naudu.

Krievija līdz šim nodrošināja aptuveni 35% no Eiropā patērētās gāzes, Latvijā tā sastādīja vairāk nekā 90%. No šī gada 1. janvāra Saeima atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, kas aizliedz Krievijas dabasgāzes piegādes, tomēr lielākā daļa komersantu jau pavasarī pārorientēja savas piegādes, kas krasi nemaina situāciju Latvijas gāzes tirgū. Gada sākumā pat tika novērots gāzes cenas kritums.

No 5. februāra visā Eiropas Savienībā stājās spējā aizliegums teju visam Krievijas naftas produktu importam. Aģentūras “Bloomberg” eksperti prognozē, ka dīzeļdegvielas cenas īstermiņā varētu pieaugt, taču nav novērotas izmaiņas, par kurām vajadzētu būtiski uztraukties.

Tāpat arī veikalos Latvijā vairs nav atrodamas Krievijā ražotas preces, tās ir vai nu aizstātas, vai arī izņemtas no pārdošanas pavisam. Tomēr, pēc Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktora Intara Arbažuna aplēsēm, imports no Krievijas sastādīja 5,1%, līdz ar to izmaiņas nav nozīmīgas.

Viens no pērnā gada skaļākajiem notikumiem Latvijā bija Uzvaras pieminekļa gāšana Torņakalnā. Valsts prezidents Egils Levits skaidroja, ka šis piemineklis patstāvīgi atgādināja par Latvijas okupāciju, ar to saistīto daudzu cilvēku likteni – deportācijām, represijām un tā tālāk. Tāpat tika ierobežotas arī 9. maija svinības Uzvaras parkā.

Kā mēs varam palīdzēt?

Sniegt palīdzību kara skartajiem ukraiņiem mēs varam:

• Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai “Tavi Draugi”
• Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai "Gribu palīdzēt bēgļiem"
• Kļūstot par brīvprātīgo vai ziedojot biedrībai “Young Folks”
• Ziedojot kādai no portālā “Ziedot.lv” ievietotajām akcijām
• Ziedojot mantas, apģērbu, pārtiku un citas vitāli nepieciešamas lietas kādā no šiem punktiem