Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā - turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, bet Igaunijā to nenosoda 20% respondentu, piektdien pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, prezentējot maijā SKDS veikto iedzīvotāju attieksmes pētījumu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019.gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse jeb 46% iedzīvotāju nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi - Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Kontrabandas degvielu Latvijā pēdējā gada laikā iegādājušies 3% Latvijas iedzīvotāju, 4% Lietuvas iedzīvotāju un 0,5% Igaunijas iedzīvotāju.

Savukārt kontrabandas alkoholu pirkuši 3% Latvijā, 2% Lietuvā un 1% Igaunijas iedzīvotāju.

Kaktiņš informēja, ka 72% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 84% Igaunijā pēdējā gada laikā nav iegādājušies kontrabandas preces, piemēram, cigaretes, citus tabakas un nikotīna izstrādājumus, alkoholu vai degvielu, kā arī un nezina draugus vai paziņas, kas to būtu darījuši. Savukārt visbiežāk iegādātās kontrabandas preces ir cigaretes vai citi tabaku un nikotīnu saturoši izstrādājumi.

Baltijas valstu iedzīvotāji kontrabandas preces galvenokārt iegādājās tādēļ, ka tās bija ievērojami lētākas un izdevīgākas nekā legālās preces - tā atzina 91% respondentu Latvijā, 92% - Lietuvā un 80% Igaunijā, kuri paši bija iegādājušies kontrabandas preces pēdējā gada laikā.

Kā vēl vienu faktoru, kas veicina kontrabandas preču iegādi, 21% Latvijā, 22% Lietuvā un 27% Igaunijā minējuši, ka kontrabandai ir tāda pati kvalitāte kā legālajām precēm.

Savukārt 34% Igaunijā, 12% Lietuvā un 8% Latvijā norādījuši, ka pērk kontrabandu, jo legāli šādas preces nav iespējams nopirkt.

Iegādājoties kontrabandas preces, Latvijas respondenti visbiežāk pēdējā mēneša laikā ietaupījuši vairāk nekā 30 eiro (48%), Lietuvā - 10-29 eiro (43%), bet Igaunijā - vairāk nekā 50 eiro (30%).

Kaktiņš sacīja, ka 69% aptaujāto Latvijā, 71% Lietuvā un 85% Igaunijā nezinātu, kur nepieciešamības gadījumā iegādāties kontrabandas preces.

Latvijā (25%) un Lietuvā (17%) iedzīvotāji visbiežāk zinātu, kur nopirkt kontrabandas cigaretes. Igaunijā to zinātu 5% iedzīvotāju. Savukārt, kur iegādāties kontrabandas alkoholu, Latvijā zinātu 12%, Lietuvā - 10%, bet Igaunijā - 3%.

Respondenti bija skeptiski par Latvijā plānotajiem aizliegumiem un ierobežojumiem bezdūmu produktiem. Ja tiks aizliegta e-cigarešu, karsējamās tabakas un nikotīna spilventiņu ar dažādām garšām/smaržām tirdzniecība, respondenti Latvijā un Igaunijā visbiežāk (attiecīgi 45% un 58%) uzskata, ka patērētāji šos produktus iegādāsies nelegāli internetā, ārvalstīs, vai no kontrabandistiem. 27% Latvijas un 22% Igaunijas aptaujāto domā, ka šo produktu patērētāji atgriezīsies pie cigarešu smēķēšanas vai citu tabakas un nikotīna izstrādājumu lietošanas.

Vērtējot Baltijas valstīs īstenotos kontrabandas apkarošanas pasākumus, 61% iedzīvotāju Latvijā un Lituvā tos vērtē kā nesekmīgus, bet Igaunijā tā domā 28% iedzīvotāju.

Pastiprināt cīņu ar kontrabandu vēlētos 54% Latvijas iedzīvotāju, 56% - Lietuvā, bet 52% - Igaunijā. Savukārt 26% Latvijas iedzīvotāju, 16% Igaunijā un 9% Lietuvā uzskata, ka ar kontrabandu neko nevajag darīt un jāatstāj visu, kā ir.

Pirmo reizi pētījumā noskaidrota arī Baltijas valstu iedzīvotāju attieksme pret Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iegādi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Kaktiņš secināja, ka Latvijā sabiedrības attieksme pret šādu preču iegādi mainījās būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs. 68% Latvijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotu preču iegādi nemainījās, 21% - pasliktinājās un 5% - uzlabojās, kamēr tikai 46% Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju attieksme pret Krievijā ražotām precēm nemainījās, 42% - pasliktinājās, bet 2% Lietuvā un 7% Igaunijā - uzlabojās.

Līdzīgus secinājumus pētījumā var izdarīt par attieksmi pret Baltkrievijā ražotām precēm - 73% Latvijas iedzīvotāju attieksme nemainījās, 17% pasliktinājās un 6% - uzlabojās. Lietuvā 56% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 32% pasliktinājās un 2% - uzlabojās, bet Igaunijā 52% iedzīvotāju attieksme nemainījās, 35% pasliktinājās un 8% - uzlabojās.

Pētījums veikts, aptaujājot 1006 iedzīvotājus Latvijā, 967 - Lietuvā un 917 Igaunijā vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Nacionālo kontrabandas problemātikas forumu "Cīņa ar kontrabandu - izaicinājumi un panākumi" organizē biedrība "Business Against Shadow Economy" (BASE) un "SSE Riga" sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.