Latvijas iedzīvotāji labprātāk vēlētos dzīvot Rīgā vai piepilsētā, ja viņiem būtu iespēja izvēlēties, noskaidrots "Luminor" bankas aptaujā. Arī Luminor bankas hipotekārās kreditēšanas dati rāda, ka vairums kredītu tiek izsniegti mājokļu iegādei Rīgā un Pierīgā, taču gandrīz ceturtā daļa jeb 23% aizdevumu piešķirti, lai iegādātos īpašumu citviet Latvijā.

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk dzīvotu Rīgā un vēl tikpat daudzi savai mājvietai izvēlētos piepilsētu, kurp gribētu pārvākties arī trešdaļa no tiem iedzīvotājiem, kas šobrīd dzīvo laukos, un trešdaļa reģionālo pilsētu iedzīvotāju. Rīgā visvairāk vēlas dzīvot jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, bet iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem visbiežāk izvēlētos dzīvot piepilsētā.

"Galvaspilsēta joprojām ir lielākais biznesa, izglītības un kultūras centrs, tomēr cilvēki vēlas pārcelties uz dzīvi arī ārpus tās. Populāra izvēle ir piepilsētas, jo tās ir mierīgākas, klusākas un tuvākas dabai, bet vienlaikus atrodas netālu no ikdienai būtiskiem galamērķiem un ļauj viegli izmantot pilsētas sniegtās priekšrocības. Pēc klientu darījumiem redzam, ka vairāk nekā puse jeb 54% mājokļa kredītu tiek izsniegti īpašuma iegādei Rīgā, 23% - Pierīgā, bet vēl 23% - ārpus Rīgas un Pierīgas," skaidro Luminor mājokļu kreditēšanas vadītājs Kaspars Sausais.

Dzīvei laukos svarīga ir infrastruktūra

Katrs piektais aptaujātais vēlētos dzīvot mazpilsētā, bet 19% - vienā no reģionu lielajām pilsētām. Tikmēr par dzīvi laukos sapņo 11% iedzīvotāju, turklāt visvairāk laukos vēlas dzīvot cilvēki vecumā no 55 līdz 65 gadiem.

"Visbiežāk cilvēki vēlas pārcelties uz laukiem, lai būtu tuvāk dabai un dzīvotu zaļākā vidē. Taču, lai pieņemtu lēmumu par dzīvi lauku reģionos vai mazpilsētā, iedzīvotājiem ir svarīgi, lai īpašumā būtu visas nepieciešamās ērtības, lai būtu sakārtota infrastruktūra, kas nodrošina ērtu nokļūšanu pilsētā un piebraukšanu īpašumam, kā arī stabils interneta pārklājums," ar novērojumiem dalās Luminor eksperts Kaspars Sausais.

Igaunijā un Lietuvā atšķirīgas tendences

Baltijas valstīs iedzīvotāju vēlmes, kur dzīvot, ir visai atšķirīgas - piemēram, Igaunijā ir lielāks īpatsvars cilvēku jeb trešdaļa, kas izvēlētos dzīvot galvaspilsētā (30%). Tikmēr laukos gribētu dzīvot ceturtdaļa igauņu, kas ir daudz vairāk nekā Lietuvā (13%) un Latvijā (11%). Savukārt lietuvieši visbiežāk dotu priekšroku dzīvei kādā no lielajām reģionu pilsētām (27%), turklāt šis rādītājs ir ievērojami lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs.