ASV Dalasas štatā bāzētais biotehnoloģiju uzņēmums “Colossal Biosciences” apgalvo, ka tas atgriezis uz pasaules briesmīgos vilkus (Aenocyon dirus) - vilku sugu, kas izzuda pirms aptuveni 12 500 gadiem, vēsta ārvalstu mediji.

Uzņēmuma zinātnieki ir radījuši trīs vilku mazuļus, izmantojot senu DNS, klonēšanas un gēnu rediģēšanas tehnoloģiju, lai izmainītu pelēkā vilka - aizvēsturiskā briesmīgā vilka tuvākā dzīvā radinieka - gēnus, pirmdien paziņoja uzņēmums. Rezultātā radās hibrīds, kas pēc izskata ir līdzīgs izmirušajam priekštecim.

Briesmīgais vilks (angļu val. dire wolf), kas bija iedvesmojis seriālā “Troņu spēles” redzamo baismīgo dzīvnieku, bija lielākais plēsējs, kas reiz dzīvoja Ziemeļamerikā. Šie vilki bija lielāki par pelēkajiem vilkiem, un tiem bija nedaudz platāka galva, gaišs, biezs kažoks un spēcīgāks žoklis, norāda uzņēmums.

Izmantojot seno DNS, kas iegūta no divu briesmīgo vilku fosilijām, “Colossal Biosciences” zinātnieki un sadarbības partneri apgalvo, ka viņiem izdevies apkopot divus augstas kvalitātes Aenocyon dirus genomus jeb pilnīgus ģenētiskās informācijas komplektus.

Komanda salīdzināja genomus ar dzīvu suņu dzimtas, piemēram, vilku, šakāļu un lapsu, genomiem, lai identificētu ģenētiskos variantus, kas raksturīgi tādām briesmīgo vilku pazīmēm kā balts, garāks un biezāks kažoks.

Pēc tam uzņēmums izmantoja ģenētiskajā analīzē iegūto informāciju, lai pārveidotu pelēko vilku šūnas, veicot 20 izmaiņas 14 gēnos, un pēc tam klonēja visdaudzsološākās šūnu līnijas un pārnesa tās donoru olšūnās, teikts paziņojumā presei.

Veselīgi attīstījušies embriji pēc tam tika pārnesti uz surogātmātēm, un trīs grūtniecību rezultātā piedzima pirmās izmirušās sugas dzīvnieki. Uzņēmums medijam CNN apstiprināja, ka par surogātmātēm izmantoja mājas suņus, konkrēti, lielus, jauktas šķirnes suņus.

Saskaņā ar “Colossal Biosciences” sniegto informāciju 2024. gada 1. oktobrī piedzima divi vīrišķā vilka mazuļi, bet 2025. gada 30. janvārī piedzima mātīte.

“Nav noslēpums, ka visā genomā tas ir 99,9% pelēkais vilks. Zinātnieku aprindās būs strīds par to, cik daudz gēnu ir jāmaina, lai veidotos briesmīgais vilks, taču tas patiesībā ir filozofisks jautājums,” sacīja Stokholmas Universitātes Paleoģenētikas centra profesors evolūcijas genomikā Lovs Dālēns, kurš ir uzņēmuma “Colossal Biosciences” padomnieks.

“Tā nes sevī briesmīgā vilka gēnus, un šie gēni padara to līdzīgāku briesmīgajam vilkam nekā jebkas, ko esam redzējuši pēdējo 13 000 gadu laikā. Un tas ir ļoti forši,” pauda profesors.

Uzņēmums cer, ka tās pašas tehnoloģijas, kas radījušas briesmīgo vilku, var tieši palīdzēt arī apdraudētiem dzīvniekiem. Uzņēmums pirmdien paziņoja, ka, izmantojot jaunu, mazāk invazīvu klonēšanas pieeju, kas izstrādāta, veicot pētījumus par briesmīgajiem vilkiem, ir izveidojis divus klonētu sarkano vilku - kritiski apdraudētākās vilku sugas - metienus.