Plānotais solidaritātes jeb banku "virspeļņas" nodoklis atstās graujošu ietekmi uz nelielo vietējo banku attīstību un konkurētspēju, aģentūrai LETA pauda "Signet Bank" un "Industra Bank" parstāvji.

Bankas norāda, ka pretēji politiķu publiski paustajam pašreizējā banku "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta redakcija paredz, ka jaunā iemaksa tiks piemērota visām bankām neatkarīgi no to lieluma un kreditēšanas apjoma pieauguma pēdējos gados.

Likumprojekts paredz iemaksas atlaižu "trepi", atkarībā no katras bankas Latvijas aizņēmējiem izsniegto kredītu apjoma pieauguma, tomēr ir paredzēts, ka šīs atlaides stāsies spēkā tikai 2026. gadā. Savukārt Solidaritātes iemaksa 2025. gadā ir maksājama pilnā apjomā neatkarīgi no kredītportfeļa apjoma pieauguma laika periodā līdz 2025. gadam.

Līdz ar to jaunais nodoklis visvairāk soda tās bankas, kas tieši pēdējos gados intensīvi palielinājušas savus kredītportfeļus, uzsver banku pārstāvji. Piemēram, no 2021. gada sākuma līdz 2024. gada beigām "Signet Bank" kredītportfelis būs palielinājies par vairāk nekā 50%, savukārt "Industra Bank" kredītportfelis 2,5 reizes.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons norāda, ka straujā kredītportfeļu audzēšana bankai rezultējas arī straujākā procentu ienākumu pieaugumā. Šobrīd piedāvātā likumprojekta redakcija nelielajām bankām radītu nesamērīgi lielāku nodokļu slogu, kas ir pretrunā ar valsts jau vairāk nekā divus gadus publiski pausto politiku - veicināt banku kreditēšanas apjomu pieaugumu.

Vienlaikus Idelsons pozitīvi vērtē likumprojektā iekļautās atlaides bankām, kas nebremzē kreditēšanas apjomus Latvijas aizņēmējiem, taču neizprot, kāpēc šīs atlaides tiks piemērotas tikai no 2026. gada.

Savukārt "Industra Bank" valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda - ja likumprojekta mērķis ir veicināt bankas kreditēt vairāk, nav saprotams un loģiski pamatojams, kāpēc šis stimuls neattiecas uz 2025. gadu, ņemot vērā 2024. gadā Latvijas aizņēmējiem izsniegtā kredītportfeļa panākto pieaugumu.

Kakānis skaidro, ka būtisku "Industra Bank" kredītportfeļa proporciju - aptuveni 50% veido kredīti Latvijas uzņēmumiem reģionos, un banka šo proporciju pakāpeniski palielina. Ja atlaide neattieksies uz 2025. gadu, bankām nebūs motivācijas turpināt audzēt kreditēšanu, jo straujš kredītportfeļu pieaugums 2024. gadā radīs vēl lielāku nodokļa slogu, skaidro Kakānis.

Viņš piebilst, ka nelielajām bankām kredītportfeļu izaugsme pēdējos gados bija un arī joprojām ir saistīta ar lieliem papildu ieguldījumiem darbinieku skaita pieaugumā un ieguldījumiem informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmu automatizēšanā. Šie papildu izdevumi pašreizējā likumprojekta redakcijā netiek ņemti vērā (nodokļa bāzi samazina tikai procentu izdevumi), kas vēl vairāk pasliktina nodokļa atvieglojumu nepiemērošanas negatīvo ietekmi jau 2025. gadā.

Kakānis skaidro, ka nelielajām bankām izmaksu attiecība pret ieņēmumiem ir relatīvi daudz lielāka nekā lielajām bankām, jo pat pie neliela biznesa apjoma pastāv ievērojamas administratīvas izmaksas bankas darbības nodrošināšanai un šī attiecība normalizējas tikai sasniedzot nosacīti kritisko biznesa apjomu - ap vienu miljardu eiro aktīvu.

Ņemot vērā no 2023. gada ieviesto uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājumu 20% apmērā no peļņas, kopējais jaunieviesto nodokļu slogs 2025. gadā var sasniegt līdz pat 50% no banku peļņas, savukārt "Industra Bank" gadījumā - pārsniegt nopelnīto, ja atlaides un nodokļa griesti netiek piemēroti jau no 2025. gada. Kakānis uzsver, ka šāds nodokļu slogs nelielajām bankām ir absolūti nesamērīgs.

Idelsons piebilst, ka mazajām bankām ir būtiski nepieciešams kapitāls konkurētspējas palielināšanai banku sektorā un tālākai kreditēšanas izaugsmei. Idelsona ieskatā būtu kļūdaini ļoti nelielā valsts budžeta īstermiņa pozitīva fiskālā efekta dēļ upurēt banku sektora strukturālo attīstību un konkurences veicināšanu, kas viennozīmīgi atstās negatīvu ietekmi uz kopējiem kreditēšanas apjomiem Latvijā gan īstermiņā, gan vidējā termiņā.

Kā ziņots, ka ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norādījis, ka virspeļņas jeb ārkārtējas peļņas nodoklis komercbankām varētu kalpot kā viens no kompensējošajiem mehānismiem, samazinot darbaspēka nodokļus. Valainis gan apgalvojis, ka mērķis šajā gadījumā drīzāk ir panākt banku lielāku iesaistīšanos tautsaimniecības kreditēšanā, nevis Valsts kases ieņēmumu palielināšanu.

Tāpat Valainis pieļāvis, ka Latvijas mazās bankas varētu neaplikt ar plānoto banku virspeļņas nodokli.

Ministrs uzsvēris, ka valdībai nav plāns ar virspeļņas nodokli sodīt bankas, bet primārais mērķis ir veicināt kreditēšanu, lai nauda atgriežas ekonomikā. Valainis arī norādījis, ka bankām būtu jāsāk aktīvāk kreditēt uzņēmējdarbību, palielinot kredītportfeli par vismaz 8-10% salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

Ekonomikas ministrs sacījis, ka mazajām bankām ir pietiekami daudz projektu, kurus kreditēt, un šo banku kredītportfelis aug par aptuveni 8-10% gadā. Tāpēc arī lielajām sistēmiskajām bankām, kuru kredītportfelis aug tikai par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, būtu jāsasparojas aktīvākai kreditēšanai.