Latvijā faktiskais bezdarbs nākamā gada beigās varētu būt ap 6,2–6,6% līmenī, aģentūrai LETA prognozēja banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka faktiskais bezdarbs nākamā gada nogalē varētu būt ap 6,2%.

Viņa atzīmēja, ka 2024.gadā darba tirgū bija vērojama neliela pasliktināšanās, tomēr 2025. gadā, ekonomikai atkopjoties, bezdarba līmenis palēnām samazināsies.

"Pozitīva ziņa ir tā, ka pēc ilgstošas turēšanās visai pesimistiskā līmenī, nesenāko aptauju dati liecina, ka uzņēmumi plāno tuvākajos mēnešos celt darbinieku skaitu," piebilda Zorgenfreija.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA prognozēja, ka bezdarba līmenis 2025. gada beigās Latvijā noslīdēs līdz 6,2%.

Viņš arī atzīmēja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bezdarbs saruka līdz 6,7% un indikācijas par ceturto ceturksni signalizē, ka sezonālais bezdarba pieaugums ziemas periodā varētu būt minimāls.

"Paplašinoties un aktivizējoties izaugsmei, bezdarbs nākamgad slīdēs lejup," teica Gašpuitis, piebilstot, ka pirmie signāli uzrādās Nodarbinātības gaidu indeksā, kas jūlijā un augustā sasniedza zemāko punktu kopš 2022. gada oktobra, bet kopš septembra uzrāda strauju augšupeju. Visticamāk, ka augstās nenoteiktības apstākļos uzņēmēji darbinieku skaitu tomēr palielinās apdomīgi.

Viņš arī norādīja, ka izaugsmes aktivizēšanās palielinās darba iespējas gan pakalpojumu sektorā, gan apstrādes rūpniecībā. Jūtamākās pārmaiņas izrietēs no būvniecības nozares atgūšanās.

"Tikmēr arvien izteiktāk būs jūtams demogrāfiskais slogs – darba tirgū ienācēju plūsma vājinās, bet to skaits, kas tirgu pamet, pieaug," uzsvēra Gašpuitis, piebilstot, ka tādēļ, vērtējot tendences darba tirgū, ir svarīgi uzmanību pievērst arī citiem darba tirgu raksturojošiem rādītājiem.

Tāpat viņš atzīmēja, ka darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits 2024. gada deviņos mēnešos ir sarucis par 5000, ietekmējot ne tikai darba tirgu, bet arī turpmākās Latvijas attīstības iespējas. Tādēļ, pieaugoša uzmanība jāvelta pasākumiem, kas veicina un saglabā nodarbinātību.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka nākamgad darba meklētāju īpatsvars varētu būt vidēji ap 6,5%, kas ir mazāk nekā šogad, kad tas ir tuvu 7%.

"Par spīti ļoti viduvējai ekonomiskajai situācijai kopumā, situācija darba tirgū ir labvēlīga algota darba veicējiem. To apliecina algu kāpums, kas līdz pat trešajam ceturksnim turējās augstā līmenī (9,9%), vienlaikus nedaudz bremzējoties, jo pērn algu kāpums pārsniedza 10%," sacīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka novembrī reģistrētā bezdarba līmenis bija stabils (5,1%), nevis pieauga, kā tas visbiežāk notiek šajā mēnesī. Uzlabojoties situācijai celtniecībā, starpība starp vīriešu un sieviešu bezdarba līmeni, kas Latvijā ir visaugstākā starp Eiropas Savienības valstīm, varētu samazināties.

Savukārt bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka, neraugoties uz diezgan lēno izaugsmi ekonomikā, bezdarba līmenis Latvijā turpinās saglabāties zemā līmenī.

Viņš prognozēja, ka 2025. gada beigās paredzamais bezdarba līmenis būs 6,6%.