Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Dienvidkorejas indekss "Kospi" noslīdēja par 8,8%, un akciju tirgi visā Eiropā saruka par vairāk nekā 1%. Bitkoina vērtiba no vairāk nekā 61 000 ASV dolāru piektdien noslīdēja zem 54 000 ASV dolāru. Pat zeltam, kas ir pazīstams kā drošs instruments, cena saruka par 1%.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0911 līdz 1,0959 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2801 līdz 1,2773 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 146,53 līdz 144,05 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,23 līdz 85,77 pensiem par eiro.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 0,8% līdz 72,94 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,7% līdz 76,30 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien samazinājās par 3,14% līdz 35,50 eiro par megavatstundu.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās kritās arī ceturtdien un piektdien. Akciju tirgus satricinājuši nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas palielinājuši bažas par ASV ekonomikas recesiju.

Saskaņā ar ASV Nodarbinātības ministrijas piektdien publiskotajiem datiem bezdarbs valstī jūlijā negaidīti palielinājās līdz 4,3% salīdzinājumā ar 4,1% jūnijā, tādējādi tika reģistrēts augstākais līmenis kopš 2021.gada oktobra. Turklāt bezdarbs ASV pieaudzis četrus mēnešus pēc kārtas.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pagājušajā nedēļā jau astoto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Turklāt pastāv bažas, ka lielo tehnoloģiju uzņēmumu akcijas, īpaši to uzņēmumu, kas veic lielus ieguldījumus mākslīgā intelekta jomā, ir pārvērtētas.

Taču tirgus novērotāji pievērš uzmanību arī Japānas centrālās bankas pagājušās nedēļas lēmumam palielināt bāzes procentlikmi un tā ietekmei. Jenas vērtība pieauga un Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" kritās. "B Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka, viņaprāt, Japānas valūtas kursa svārstības atstāj lielāku ietekmi uz akciju cenām biržās nekā bažas par recesiju.

Japānas centrālā banka pagājušajā nedēļā vien otro reizi pēdējos 17 gados nolēma palielināt bāzes procentlikmi, ņemot vērā inflācijas pieaugumu valstī, un tiek apsvērts vēl viens palielinājums. Tikmēr FRS devusi mājienu par samazinājumu, iespējams, jau septembrī.

Čikāgas Federālo Rezervju bankas prezidents Ostins Gulsbijs telekanālā CNBC sacīja, ka dati par ASV darbavietu skaits "vēl neizskatās pēc recesijas", bet uzsvēra, ka gadījumā, ja apstākļi pasliktināsies, situācija tiks izlabota.

Daži eksperti pieļauj, ka augustā akciju cenu svārstības varētu būt vēl lielākas, taču uzskata, ka tās nevēstīs par recesiju.